Jūnija sākumā somu lielveikalu ķēde Stockmann rīkos arhitektu plenēru, kurā tiks meklēti risinājumi pašreizējā centra izskata uzlabošanai un, iespējams, pat paaugstināšanai
Pretenzijas skaidras
"Savādāk kā par Rīgas kūtspakaļu to nevaru nosaukt," tik skarbi, vērtējot Stockmann pašreizējo izskatu, pirms dažiem mēnešiem sarunā ar Dienu izteicies arhitekts Pēteris Blūms. Arī citi viņa kolēģi sacīja, ka šādas celtnes parādīšanās pašā galvaspilsētas centrā ir bijusi liela kļūda. Taču visskaļāk savu neapmierinātību ar to pauda Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI). Projekta saskaņošanas dokumenti liecina, ka kompānija līdz šim nav izpildījusi četras galvenās prasības.
Pirmkārt, gar kanālu, kuru vajadzēja saglabāt pēc iespējas publisku un abpus tam neaizbūvēt desmit metru joslu, atstātas vien šauras ejas. Otrkārt, virs ieejas pretī 13.janvāra ielai uz jumta izbūvētas ventilācijas lūkas, kaut gan tika prasīts tur neparedzēt vietu tehniska rakstura iekārtām. Treškārt, par četriem metriem ir pārsniegts atļautais augstums. Ceturtkārt, bagātīgā apzaļumojuma vietā (bija pat ideja uz jumta iekārtot dārzu) stāv vien kociņi konteineros.
Stockmann vadība nu beidzot gatava labot kļūdas un, lai to darītu, nākamajā ceturtdienā un piektdienā organizēs arhitektu plenēru. "Tajā mēs sagaidām risinājumus jumta struktūras, fasādes un apkārtnes uzlabošanai, idejas 13.janvāra ielas pazemes autostāvvietas laukumam pēc tam, kad stāvvieta būs uzcelta, kā arī divlīmeņu gājēju pārejas Gogoļa ielā risinājumus," trešdien Dienai sacīja par Stockmann centru attīstību ārpus Somijas Jusi Kūtsa. Taču pasākuma "izejas punkts", pēc J.Kūtsas teiktā, "būs iedomāties ēkas izskatu ar vēl diviem stāviem, kas nav uzcelti".
Mērķis — paplašināties
To, ka Stockmann iecerējis paplašināties, J.Kūtsa neslēpa arī šā gada aprīlī notikušajā sarunā ar Dienu, kad viņš, runājot par divlīmeņu gājēju pārejas izbūvi Gogoļa ielā, cita starpā pauda, ka Stockmann centrs joprojām nav pabeigts, jo oriģinālajā projektā tam paredzēta vēl divu papildu stāvu piebūve. Viņš uzsvēra, ka "mums ir atļauja to darīt, ko saņēmām saskaņošanas procesā," tomēr īstenot šo ideju nesteigšoties. "Mēs domājam, ka kaut kad to pabeigsim un tad arī mājas harmonija būs labāka, nevis kā tagad, kad ēka ir it kā sadalīta," sacīja J.Kūtsa, paužot, ka papildu stāvi varētu būt nedaudz mazāki nekā līdzšinējā daļa, tādējādi it kā atkāpjoties no ielas.
Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Andis Cinis apstiprina, ka sākotnējā projektā bija paredzēti divi papildu stāvi, "tomēr laiks iet, un viss mainās". Patlaban viņam ir grūti iedomāties, ka tur varētu vēl kaut kas nākt klāt. "Protams, ja viņi nāks ar šādu ideju, tā tiks izvērtēta," viņš piebilst. Runājot par gaidāmo plenēru, A.Cinis teic, ka būtiskākais ir atrisināt jumta jautājumu, jo no Pēterbaznīcas torņa tas izskatās "vienkārši briesmīgi", "varbūt arī apkārtnes labiekārtojums varētu tikt ievērtēts". Nepieciešamību šīm lietām pievērst uzmanību pauž arī Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe, sakot, ka iepriekš vēstulē Stockmann viņa birojs jau norādījis uz kritiskajiem jautājumiem, to starpā — kanālmalas problēmu. Kā Dienai iepriekš stāstīja J.Kūtsa, "kanāls vienmēr ir bijis pārsegts ar 13.janvāra ielu", bet nu "uz saprātīgiem risinājumiem mēs esam gatavi".
Nav skaidrs, ko vēlas
VKPAI vadītājs Juris Dambis Dienai sacīja, ka trešdien ir ticies ar Stockmann pārstāvi: "Saruna notika, bet nekādu skaidrību neieguvu. Saka jau, ka mēģinās estētiski un funkcionāli uzlabot centra kopējo izskatu, taču man nav skaidrs, ko viņi ar to domā. Šķiet, ir jāgaida, ko liks priekšā un tikai tad, kad ieraudzīsim, kas uzzīmēts, varēsim spriest."
Pēc tam, kad Diena uzskaitīja saņemtos plenēra uzdevumus, kurā galvenais ir izvērtēt iespēju uzbūvēt vēl divus stāvus, J.Dambis ironiski teic, ka viņiem tad arī vajadzētu iedomāties, "kāds izskatīsies centrs, kad būs nojaukta daļa virs kanāla". Viņš piebilst, ka vienmēr ir zinājis par kompānijas vēlmi būvēt augstāk, tomēr domā, ka oriģinālajam projektam, par kuru runā Stockmann, vairs nav likumiska spēka.
Savukārt P.Blūms, kurš kompānijas vēlmi uzlabot kompleksa izskatu vērtē pozitīvi ("Nav jau citas izvēles, jo nojaukt to nevaram"), pārsteigts par papildu stāviem. "Jebkurā gadījumā būs jāvērtē, vai tas atbilst būvnormatīviem un viņiem jāpierāda ar arhitektonisko risinājumu, kas tas ir labāks nekā līdzšinējais. Tas varētu būt ļoti grūti. Būs jāveic atkārtota saskaņošana un jāiet cauri VKPAI, Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomei, kā arī Rīgas arhitekta kolēģijai," uzsver arhitekts.
J.Dambis atzīst, ka ir uzaicināts piedalīties plenēra žūrijas darbā, taču vēl nav nolēmis, vai tam piekrist: "Nezinu, vai ir jēga iet žūrijā, ja tikai viens ir kardināli pret, bet visi pārēji par un tiek pieņemts pozitīvs lēmums." Toties J.Dripe jau izšķīries plenēra žūrijā nepiedalīties, "lai vēlāk kolēģijā būtu vieglāk piedāvāto kritizēt". Galvenā arhitekta biroju pārstāvēs J.Dripes vietniece Regīna Bula, kas arī "labāk pārzina šī projekta saskaņošanas procesu."