Sv.Pētera baznīca nevēlas tikt nodota Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai

Nav vajadzības lauzt labi organizētu darbu," Diena.lv savu sašutumu pauda Sv.Pētera baznīcas direktore Marianna Ozoliņa.Viņa uzskata, ka īpašumtiesības uz baznīcas ēku un zemi jānostiprina uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda. Kopš 1973.gada Sv.Pētera baznīca strādā uz pašfinansēšanās principa, ir rentabla un nes peļņu Rīgas pašvaldībai. Laikā no 2006. līdz 2010.gadam Sv.Pētera baznīcas ieņēmumi ir 1 798 707 lati, Rīgas pilsētas budžets ir papildināts par 430 867 latiem."Mēs strādājam jau gadiem, paši pelnam, paši tērējam. Mēs nevēlamies neko mainīt un tikt pievienoti Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Mums tas šķiet netaisnīgi," sacīja Ozoliņa.Jau vēstīts, ka 2009.gada 14.oktobrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nolēma lūgt Ministru kabinetu vērsties tiesā, lai tā konstatētu faktu, ka Rīgas Sv.Pētera baznīca ir bezīpašnieka manta, tā nav ierakstīta zemesgrāmatā, kas saskaņā ar Civillikumu nonāk valsts īpašumā. Pēc šāda tiesas lēmuma Saeima varētu izlemt, vai Sv.Pētera baznīcas ēka bez atlīdzības nododama Rīgas pašvaldībai, vai bez atlīdzības vai pret atlīdzību tā nododama Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai.Sv.Pētera baznīcas pārstāvji uzskata, ka celtnes un zem tās esošās zemes īpašniecei ir jābūt Rīgai, precīzāk, Rīgas pašvaldībai, kā tas ir bijis jau kopš viduslaikiem. Tikai neilgu laiku aizpagājušā gadsimta beigās tā pārgāja vācu kopienas īpašumā. Pirms Otrā pasaules kara, vāciešiem repatriējoties, baznīca palika bez īpašnieka. Nodot Pēterbaznīcu Rīgas īpašumā - tas nozīmētu atjaunot vēsturisko taisnīgumu, uzskata Ozoliņa.Par šo tēmu jau gadiem notiek asas diskusijas, tāpēc Ozoliņa cer, ka trešdien Saeimas plenārsēdes laikā beidzot šīm diskusijām tiks pielikts punkts un Sv.Pētera baznīca varēs strādāt tāpat kā līdz šim un netiks pievienota Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai.