Ar elementāriem paņēmieniem var uz pusi samazināt elektrības rēķinu.
Gatavo lētāk
Mājās Anitra Tooma izmanto elektrisko plīti. Tā ir lētāk un ērtāk - nav klapatu ar gāzes baloniem, jo laukos ar gāzes piegādi mēdz rasties problēmas. Kad pirms vairākiem gadiem iegādājusies cepeškrāsni, bijusi pārsteigta par lielo elektrības rēķinu, turpretī tagad, izmantojot vienkāršus taupības paņēmienus, par elektrību jāmaksā aptuveni 10 latu mēnesī.
Spiediena katla noslēpums ir vākā, kas tiek stingri uzskrūvēts, lai nekāds spiediens nevarētu to atraut vaļā, - tāpēc tas ir tik dārgs. "Dārzeņus gatavoju aptuveni piecas minūtes, gaļu - pusstundu," stāsta A.Tooma. Ēdienu ieliek katlā, ūdens uzvārās, un tad tiek uzlikts vāks. "Vārot vistu, pusstundu plīts deglis ir ieslēgts, bet pēc tam vēl 15 minūtes izslēdzu elektrību, bet katlu nost neņemu," skaidro enerģijas taupīšanas aktīviste. Vēlāk spiediens izlīdzinās, bet, noņemot vāku, vēl joprojām noris viršanas process.
Ziemassvētkos daudzi cilvēki mēdz gatavot cepeti - arī to ir ērtāk novest līdz sulīgi mīkstai kondīcijai, izmantojot spiediena katlu. "Katlā ieleju aptuveni piecus centimetrus ūdens, gaļu nedaudz pasautēju, pēc tam lieku cepeškrāsnī," stāsta A.Tooma. Rezultātā "iegūst mīkstu gaļu, kura izskatās pēc cepeša", bet ir krietni veselīgāka, tās gatavošanas process ir ērtāks, turklāt tajā izmantots mazāk elektroenerģijas.
Par enerģijas taupīšanu A.Tooma ieguvusi balvu Latvenergo rīkotajā energoefektivitātes akcijā 2x2=5. Tērē gudrāk, dzīvo gaišāk. Viņa teic: "Latvijā elektrība pagaidām vēl ir diezgan lēta, tāpēc cilvēki taupīšanai nepievērš īpašu uzmanību." Informāciju par enerģijas taupīšanu var iegūt Latvenergo izveidotajā mājaslapā www.efektivi.lv.
Cilvēks, ūdens, elektrība
Ne tikai cilvēka paša uzmanīšanās ar gaismas izslēgšanu var palīdzēt taupīt elektrību. Svarīga arī drošība, tāpēc izgudrotas ierīces, kas sargā māju elektrosistēmas pārsprieguma gadījumā, Dienai stāsta Schneider Electric tirdzniecības inženieris Mihails Neronovs. "Cilvēki mēdz novietot televizoru virtuvē, bet tur bieži ir mitrums," speciālists ieskicē situāciju, kur vajadzīgs automātiskais slēdzis. "Ja televizors tiek novietots uz mitra ledusskapja, pastāv iespēja saņemt triecienu ar elektrību." Šādā situācijā rodas pārspriegums, un ierīce, kas ievietota sadales skapī, automātiski atslēdz elektrību. "Noplūdes aizsardzības ierīces nepieciešamas tur, kur ir cilvēks, ūdens un elektrība," skaidro eksperts.
Schneider piegādā divu veidu aizsardzības ierīces - 30 miliampēru (mA) un 300 mA. 300 mA automātiskais slēdzis un strāvas noplūdes atslēdzējs, pieslēgts ievadlīnijā, sargā māju no ugunsgrēka, kas var rasties elektroierīču defekta dēļ.
30 mA ierīce paredzēta atsevišķu istabu aizsardzībai. Šīs ierīces var pieslēgt katrai rozetei un elektroierīcei, vienā ķēdē lietojot gan automātisko slēdzi, gan strāvas noplūdes atslēdzēju. "Ar šīm ierīcēm cilvēks ir pasargāts par 96-97 procentiem," uzskata eksperts, piebilstot - "neviens nevar dot 100 procentu garantiju".
Zibens un zagļi
Ja privātmājai ir zibensnovedējs, tad nelaime nevar notikt, jo māja ir pasargāta no nevēlama milzīga elektrības trieciena, - tā uzskata daudzi cilvēki. Taču tā nebūt nav, uzsver M.Neronovs. Parasti elektroierīcēm jāiztur līdz 1,5 kilovoltu elektrības impulss, taču zibens spēriena brīdī šis daudzums var tikt pārsniegts vairākas reizes, un tādā gadījumā dators, televizors, ledusskapis un citas ierīces vienkārši sadegs. "Elektrība arī caur iezemētiem vadiem sasniegs māju, tāpēc vajadzētu uzstādīt aizsardzības ierīci," iesaka speciālists. Pārsprieguma aizsardzības ierīce lieko strāvu uzņems sevī, un mājas elektroierīcēm nekāds ļaunums netiks nodarīts. Mājas aizsardzībai var uzstādīt laika releju - tas potenciālajiem zagļiem radīs iespaidu, ka mājā kāds ir.
Šīs aizsardzības ierīces var uzstādīt katrs, kuram ir "galva un abas rokas", tomēr labāk būtu sertificētam elektriķim tās uzstādīt saskaņā ar mājas elektrosistēmu. Aizsardzības ierīces var iegādāties būvmateriālu un saimniecības preču veikalos, tās var arī pasūtīt.