Tieslietu padome atbalsta Vilsones virzīšanu Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā

Likums paredz, ka apgabaltiesas priekšsēdētāju uz pieciem gadiem ieceļ amatā tieslietu ministrs, saskaņojot ar Tieslietu padomi. Ministrs, saskaņojot ar Tieslietu padomi, var atbrīvot apgabaltiesas priekšsēdētāju no amata pirms termiņa pēc viņa paša vēlēšanās vai gadījumā, ja apgabaltiesas priekšsēdētājs amata pienākumu izpildē pieļāvis rupjus pārkāpumus vai nespēj kvalitatīvi nodrošināt tiesas administratīvā darba vadību.Jau ziņots, ka Bordāns iecelšanai Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā nolēma virzīt pašreizējo apgabaltiesas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāju tiesnesi Vilsoni.Bijusī Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Sandra Strence aģentūrai LETA iepriekš apgalvoja, ka kandidātu izvērtēšanas komisija esot ieteikusi šim amatam virzīt viņu, jo Strences kandidatūrai bijis lielākais komisijas locekļu atbalsts, bet vienlaikus pievēršot uzmanību Vilsones kandidatūrai, ņemot vērā gan līdzvērtīgo komisijas balsojumu, gan apstākli, ka komisija ir saņēmusi informāciju, kas ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rīcībā un radot šaubas par Rīgas apgabaltiesas reputāciju.Bordāns ir atzīmējis, ka Strence un Vilsone bijušas līdzvērtīgas kandidātes un Strenci nevar uzskatīt par konkursa uzvarētāju. Ministrs jau iepriekš tika atzinis, ka no KNAB saņemtā informācija būtiski mazina Strences iespējas nokļūt tiesas vadītājas amatā.Uz atkārtoto konkursu bija pieteikušies Vilsone, Strence un Juris Stukāns, kurš ir Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnesis. Vilsone pieteikšanās brīdī bija apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesnese, bet 5.decembrī viņa tika iecelta par tiesas vadītāja pienākumu izpildītāju.