Viņa skaidroja, ka Valsts prezidenta kancelejas darbības atsākšana atjaunotajās Rīgas pils telpās šobrīd ir atkarīga no VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ). Lai arī Rīgas pilsētas būvvalde rekonstruēto Rīgas pili pieņēma ekspluatācijā pagājušā gada 18.decembrī, visu saistību izpildes pieņemšanas un nodošanas akts starp VNĪ ar būvniekiem tika parakstīts tikai 2016.gada februārī.
"Apsekojot Rīgas pils telpas, Valsts prezidenta kanceleja konstatēja tajās virkni vizuālo un tehnisko defektu, kas novēršami, pirms Valsts prezidenta kanceleja var pieņemt Rīgas pils telpas lietošanā. Par minētajiem defektiem informējām VNĪ jau 2016.gada februāra beigās," sacīja Jaunzeme.
Viņa piebilda, ka VNĪ daļu no defektiem gan ir novērsusi un šobrīd darbs pie defektu novēršanas turpinās. Tāpat turpinās darbs pie Rīgas pils nomas līguma projekta saskaņošanas. Kopš 2016.gada 11.marta nomas līguma projekts ar Valsts prezidenta kancelejas piedāvātiem precizējumiem un uzlabojumiem ir izvērtēšanā VNĪ.
"Svarīgi, ka Rīgas pils atjaunošanas projekts ir pabeigts atbilstoši Rīgas pils kultūrvēsturiskajai un simboliskajai vērtībai, kā arī šīs telpas var tikt izmantotas valsts reprezentācijas vajadzībām un Valsts prezidenta darbības nodrošināšanai. Pirms Valsts prezidenta kanceleja pieņems Rīgas pils telpas lietošanā, VNĪ ar laba saimnieka rūpību ir jāpaveic visi Rīgas pils atjaunošanas projektā ietvertie darbi," sacīja Jaunzeme.
Viņa arī skaidroja, ka Rīgas pils atjaunošanas un restaurācijas projekts ir bijis ievērojams, atjaunošanas darbi ir notikuši aptuveni 10 000 kvadrātmetru platībā, šobrīd ir svarīgi šos darbus kvalitatīvi noslēgt, un pie tā darbs turpinoties.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas būvvalde pagājušā gada 18.decembrī pieņēmusi ekspluatācijā rekonstruēto Rīgas pili. Kā iepriekš skaidroja VNĪ, 1.kārtas darbiem bija paredzēti 34,9 miljoni eiro, bet reāli izlietotā summa ir 34,2 miljoni eiro un izdevies ietaupīt 0,7 miljonus eiro.
VNĪ uzdevumā Rīgas pils priekšpils un Austrumu piebūves restaurācijas-rekonstrukcijas darbus veica pilnsabiedrība SBRE, kurā iekļautas būvfirmas Skonto būve un Re&Re.
Restaurācijas-rekonstrukcijas tehniskā projekta autors ir pilnsabiedrība Pils projekts, bet galvenais arhitekts - Artūrs Lapiņš. Būvuzraudzību veica SIA Būvalts.