Pēc kompānijas CMA CGM datiem, duālā piedziņa samazina sēra oksīda izmešu daudzumu par 99%, slāpekļa oksīda - par 92%, un smalko daļiņu izmešus par 91%. CMA CGM TIVOLI ir jau trešais ar alternatīvo degvielu darbināmais kuģis, kas pēdējā mēneša laikā ienācis Rīgas ostā, iezīmējot jaunu tendenci un tuvinot Rīgas ostas darbību klimatneitralitātes mērķim.
205 metrus garais kuģis būvēts Hyundai kuģubūvētavā Dienvidkorejā un uzņemts franču loģistikas giganta CMA CGM flotē vien 2024. gada jūnijā. Konteinerkuģis, kura maksimālā ietilpība ir 2000 TEU (20 pēdu konteineri), turpmāk kursēs CMA CGM konteinerlīnijas maršrutā Rīga – Tīsporta – Zēbrige – Roterdama – Helsinki - Tallina.
Septembra sākumā Rīgas ostā savā pirmajā vizītē ieradās arī pirmais ar atjaunīgo enerģiju darbināms kruīza kuģis - kompānijas TUI Cruises kruīzu laineris MEIN SCHIFF 7, kas ekspluatācijā nodots tikai šī gada jūnijā un tā energoiekārta savai darbībai izmanto metanolu. Līdzīgi septembrī konteinerpārvadājumus zaļajā maršrutā Green Baltic X-PRESS no Rīgas ostas ar svaigi uzbūvēto un metanolu darbināmo kuģi ECO UMANDE uzsāka arī pasaulē lielākā neatkarīgā konteinerlīnija X-PRESS FEEDERS.
“Nozare pārkārtojas klimatneitrālas darbības virzienā; aizvien biežāk sāk dominēt procesu automatizācija, bezizmešu tehnoloģijas, dekarbonizācija un atjaunīgās enerģijas iniciatīvas. Eiropas likumdošana jau paredz visu transporta un loģistikas ķēdes dalībnieku pāreju uz ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, liekot katram identificēt visu tā darbības ķēdē iesaistīto uzņēmumu (klientu un piegādātāju) radīto ietekmi uz vidi. Un tas notiks ļoti drīz!” stāsta Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
“Vairāk ar alternatīvu degvielu darbināmi kuģi Rīgas ostā ir pirmās bezdelīgas pretim klimatneitrāliem transporta pakalpojumiem, bet vienlaikus tas ostai dod arī konkurētspējas priekšrocību, jo likumsakarīgi – ar laiku aizvien vairāk klientu - pārvadātāji, kravu īpašnieki, eksportētāji un importētāji, būs ekonomiski ieinteresēti meklēt tieši zaļus piegāžu koridorus un Rīga būs gatava tādus nodrošināt” pārliecināts Ansis Zeltiņš.
Kā zināms, līdz šim komerciālie kuģi tikuši darbināti galvenokārt ar klasisko fosilo kuģu degvielu (dīzeli). Tiek lēsts, ka jūras kuģniecība rada tuvu pie 3 % no visām globālajām oglekļa emisijām. Lai situāciju mainītu Starptautiskā jūrniecības organizācija (IMO) ir izvirzījusi mērķi visai kuģošanas nozarei līdz 2050. gadam sasniegt nulles emisiju līmeni. Vienlaikus Eiropas Savienība ir vienojusies un iekļāvusi kuģošanas nozari vienotajā emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS), kas nosaka, ka, sākot ar 2024. gadu, kuģošanas kompānijām būs jāmaksā par savām emisijām (emisiju kvotām). Vienlaikus FuelEU Maritime regula uzliek kuģošanas nozarei pienākumu jau līdz 2025. gadam samazināt oglekļa emisijas par 2% salīdzinājumā ar 2020. gada līmeni.
Vienīgais ceļš, kā sasniegt ambiciozos klimata mērķus, ir aizstāt ar konvencionālo kuģu degvielu darbināmo floti ar kuģiem, kas izmanto alternatīvus, bez emisiju enerģijas veidus. Pašlaik jau tiek izmantoti dzinēji ar metanolu un LNG, bet nozare pēta vēl citas nefosilā kurināmā iespējas - ūdeņradi, amonjaku, elektrību un kodolenerģiju. 2024. gada pirmajā pusgadā pasaules kuģubūvētavās ir pasūtīti 310 jauni ar alternatīvo degvielu darbināmi kuģi, kas veido 41% no visas pirmajā pusgadā pasūtītās kuģu tonnāžas.