Iedzīvotāji atkārtoti izteiks viedokli par maģistrāles pirmā posma - Brīvības ielas dubliera - atrašanās vietu
Jaunas Rīgas automaģistrāles - Ziemeļu koridora -, kas sāksies Berģos, šķērsos Daugavu un beigsies Jūrmalas pierobežā, projekts, kura galvenais uzdevums ir atslogot centru no tranzīta kravu plūsmas, ir pavirzījies tālāk. Oktobra beigās atkārtotai izvērtēšanai tiks nodots projekts par jauna ceļa izveidi paralēli Brīvības ielai gar Ķīšezera krastu jeb tā dēvētais Brīvības ielas dublieris, kas ir maģistrāles pirmais posms. Iespējams, jau nākamgad tiks sagatavoti gan pirmā, gan otrā posma (Vairoga iela-Daugavgrīvas iela) skiču projekti. Darbs ir sākts arī pie nākamajiem diviem posmiem - Rīgas domes pilsētas attīstības komiteja trešdien akceptēja to virzīšanu domē. Tuvākajā laikā par tiem lems arī Babītes un Jūrmalas pašvaldība.
Top skiču projekti
Kaut gan lēmums par koridora būvniecību tika pieņemts Andra Bērziņa (LPP/LC) Rīgas domes vadīšanas laikā 90.gadu beigās, projekta sagatavošana sākās aptuveni pēc pieciem gadiem. Pēc pašreizējām aplēsēm, būvniecību paredzēts sākt pēc diviem gadiem un pabeigt 2018.gadā.
Par šķērsojuma posmiem, kas atrodas Daugavas labajā krastā (1. un 2.posms), jau notikušas pirmās sabiedriskās apspriešanas, un patlaban norit skiču projekta izstrāde, stāsta Ziemeļu koridora biroja vadītājs Gatis Pāvils. Brīvības ielas dublierim, kas ir pirmais posms, to plānots pabeigt nākamā gada sākumā. Šajā mēnesī sabiedriskajai apspriešanai tiks nodoti trīs dubliera varianti. Otrajam posmam no Vairoga ielas līdz Daugavgrīvas ielai, kurā ietilpst arī Daugavas šķērsojums tuneļis vai tilts -, skiču projekts, pēc G.Pāvila aplēsēm, būs pēc gada.
Lai sāktu skiču projekta un vides novērtējuma sagatavošanu Daugavas kreisajā krastā esošajiem diviem posmiem (3. un 4.posms) nepieciešams saņemt trīs pašvaldību - Rīgas, Babītes un Jūrmalas - akceptu par koridora nepieciešamību. Trešdien projektu atbalstīja Rīgas pilsētas attīstības departamenta deputāti, virzot to uz domes sēdi (drīz par to lems arī abas pārējās pašvaldības). Vairāki deputāti sēdes laikā gan norādīja, ka dažviet ceļa varianti ir neloģiski. "Mēs ar Birka kungu [mērs Jānis Birks (TB/LNNK)], te sēžot, sakombinējām vēl kādus trīs variantus," sēdē izteicās komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš (TP). Pilsētas attīstības departamenta direktors Pēteris Strancis atbildēja, ka kombinācijas ir iespējamas un visi varianti vēl tiks izvērtēti.
Diena jau rakstīja, ka pirmajā sabiedriskajā apspriešanā par 3. un 4.posmu šā gada augustā iedzīvotāji izteica skaļas iebildes pret piedāvātajiem variantiem. Jūrmalnieki protestēja pret variantu, kas paredz ceļu veidot mežā 100-200 metru attālumā no Lielupes un Priedaines. Babītes pagasta un Rīgas iedzīvotāji nevēlējās redzēt jaunu trīsjoslu ceļu gar viņu mājām.
Dārgās zemes
Pēc sabiedriskajām apspriedēm un skiču projektu sagatavošanas tiks sākta nekustamo īpašumu jautājumu risināšana, ko plānots pabeigt līdz 2011.gadam. Zemju izpirkšanā zem topošās maģistrāles pašvaldībai nāksies šķirties no ievērojamas summas - miljonu vērtus īpašumus tur pēdējo gadu laikā iepircis bijušais Latvijas krājbankas prezidents un kādreizējais satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) partijas biedrs Arnolds Laksa, kā arī Ventspils uzņēmējs Olafs Berķis. Iepriekš O.Berķis Dienai apgalvoja, ka par plānoto ceļu neko nav zinājis un ir vīlies, ka tur neizdosies attīstīt kādu nekustamā īpašuma projektu.
Visa šķērsojuma izmaksas tiek plānotas ap 640 miljoniem latu. Pagaidām līdzekļi ir atrasti tikai projekta izstrādei, kuru apmaksā Rīgas pašvaldība un Eiropas Savienības fondi, bet ne būvniecībai. Tai naudu paredzēts rast, domei sadarbojoties ar privātuzņēmējiem.