Diskusija par 1,4 miljonu tērēšanu sākās pagājušajā nedēļā, kad valdība paredzēja šādu summu 2013.un 2014.gada budžetā. Atbalstu 1,4 miljonu kampaņai jau paudis uzņēmuma McCann WorldGroup līdzīpašnieks Ainārs Ščipčinskis. "Plānotā summa izklausās pietiekami ticama. Pieņemu, ka šo summu kāds noteikti ir izpētījis un tam ir pietiekams pamatojums, bet no savas pieredzes varu teikt, ka tā ir adekvāta," portālam Nozare.lv pauda A. Ščipčinskis.Pretējās domās ir Dmitrijs Skačkovs, investīciju un biznesa attīstības konsultāciju kompānijas Baltic Office vadošais partneris Krievijā un NVS, kas paziņojis, ka šādas kampaņas organizēšanu viņa uzņēmums varētu īstenot tikai par 50 000 latu. "Mēs dzīvojam informācijas tehnoloģiju laikmetā, un tas ļauj stipri ietaupīt. Ja kampaņā plašāk tiktu izmantoti dažādi sociālie tīkli, vairāk naudas būtu jātērē tikai grūti aizsniedzamās auditorijas informēšanai," Dienai pavēstīja D.Skačkovs. Reklāmas uzņēmuma Mooz radošais direktors Ēriks Stendzenieks savukārt Dienai norādīja, ka sakarā ar eiro ieviešanu esot vēl pārāk daudz nezināmo – piemēram, nav skaidrs, kā eiro ieviešana ietekmēs Latvijas iedzīvotājus. "Ja ir uzstādījums, ka eiro vajadzīgs, lai arī tas nodara Latvijas iedzīvotājiem labu vai ļaunu, summa varētu būt adekvāta, jo līdz tam būs pāris valstis bankrotējušas, būs pierādījies, ka lielo valstu ekonomikas noslāpē mazās ekonomikas, parazitē uz tām, apspiež tās ar kvotām, tiešajiem maksājumiem, rūpnīcu slēgšanām. Tad, kad redzēs, ka tas ir slikts produkts, tad arī varbūt ar 20 miljoniem nepietiks," pauda Ē.Stendzenieks. Viņš norādīja, ka reklāmas ietekme uz cilvēkiem šajā jautājumā būšot mikroskopiska. "Pat nezinu, ko šī kampaņa varētu izmainīt cilvēku domāšanā, kas joprojām lasa avīzes, skatās televīziju, uzklausa viedokļus, brauc pa tukšajiem Latvijas laukiem un sūta vēstules aizbraukušajiem uz Īriju." Ē.Stendzenieks uzsvēra, ka jau Igaunijas finanšu ministrs pēc eiro ieviešanas atzina: "Gribējām uz kāzām, paspējām uz bērēm". Reklāmas aģentūras _DDB_ Latvia vadītājs Andris Rubīns no komentāriem savukārt Dienai atteicās, jo nekomentējot politiskas dabas jautājumus.
Valdības deklarētie taupības pasākumi eiro informēšanas kampaņu nekādi neiespaidos, Dienai savukārt atzina Finanšu ministrijas (FM) komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis, norādot, ka konsolidācijas pasākumi plānoti 2012.gada budžetam, bet te runa esot par 2013.un 2014.gada budžetiem. Šogad tiekot plānoti informēšanas kampaņas pasākumi, un kampaņas budžets aprēķināts, vadoties no citu valstu, galvenokārt Igaunijas un Slovēnijas pieredzes. "Nav cipars no gaisa izrauts, bet balstīts uz iepriekšējo citu valstu pieredzi," sacīja A.Jarockis, norādot, ka citas valstis eiro ieviešanai tērējušas no sešiem līdz pat astoņiem eiro uz iedzīvotāju.
Dažādas valsts institūcijas jau plānojot informēšanas pasākumus un kā tērēt doto naudas summu, pastāstīja A.Jarockis. Oficiālajā Latvijas Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģijā norādīts, ka kampaņas īstenošanai būtu nepieciešama arī Latvijas Bankas un Eiropas naudas piesaiste. "Te jābūt drošībai, ka iedzīvotāji pilnībā būs informēti par eiro – kur un cik ilgi var mainīt latus pret eiro, cik ilgi varēs norēķināties latos, kad preču cenas tiks norādītas abās valūtās," klāstīja A.Jarockis. Viņš atzina, ka ministrija esot gatava uzklausīt dažādu uzņēmumu piedāvājumus, kā labāk īstenot informēšanas kampaņu. Paredzēts,
ka stratēģijas grūtā mērķa īstenošanai – apziņot visus iedzīvotāju slāņus – tiks izmantoti gan sociālie tīkli, gan televīzija, gan prese. "Mums līdz iedzīvotājiem jāaiznes vēstījums tādā veidā, kādā viņi ir pieraduši saņemt informāciju," sacīja A.Jarockis. Patlaban gan esot vēl pāragri runāt par konkrētiem soļiem, kas un kā tiks darīts – darba grupa vēl izvētīšot, kādi informācijas kanāli un kā būs jāizmanto, norādīja FM pārstāvis. Kampaņas tēriņus uzraudzīs pati FM, kas to darīšot "pēc visstingrākajiem mēriem", uzsvēra A.Jarockis.