Prokurors Dainis Šteinbergs 30.janvārī žurnālistiem paziņoja, ka lietā kopumā ir 12 personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību. Tobrīd sešām personām bija statuss - aizdomās turētais, bet piecām personām piemērots statuss - persona, pret kuru sākts kriminālprocess. Starp aizdomās turētajiem tobrīd bija četri ārvalstu pilsoņi.
Tagad prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska apliecināja, ka kriminālprocesā kopumā pieci ārvalstu pilsoņi atzīti par aizdomās turētajiem, līdz ar to kopējais lietā iesaistīto personu skaits pieaudzis līdz 13.
Jau ziņots, ka saskaņā ar iepriekš publiski ziņoto un Latvijas Televīzijas raidījuma De facto rīcībā esošo informāciju šajā lietā iesaistīts bankas akcionārs un bijušais valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis, uzņēmējs Andris Putniņš, Krievijas pilsonis Vjačeslavs Ivanovs, kuru prokuratūra uzskata par starptautiskās organizētās grupas līderi. Tajā ietilpstot arī kāds Šveices finansists, vairāki Baltkrievijas pilsoņi un kādreizējais ABLV Bank pārstāvniecības Minskā vadītājs Jevgenijs Terjohins.
De facto ziņoja, ka pēc prokuratūras domām, līdz 2016.gada janvārim Putniņš organizētā grupā ar vairākiem ārzemniekiem - Ivanovu, Terjohinu, Herbertu Hergeru, Kristianu Fuso, Sergeju Lašakovu, Alekseju Lihtaroviču un Artjomu Koļesņiku - vairākās valstīs reģistrējis uzņēmumus ar kontiem kredītiestādēs, lai uz viltotu dokumentu pamata pārskaitītu noziedzīgi iegūtos līdzekļus, tādējādi slēpjot noziedzīgo izcelsmi naudai, kas ieskaitīta organizētās grupas kontrolē esošu uzņēmumu kontos.
Patlaban lietā apcietinājums piemērots uzņēmējam Andrim Putniņam, bijušajam ABLV Bank privātbaņkierim Andrim Ovsjaņņikovam un kādam Balktkrievijas pilsonim. Tiesas lēmumu par šāda drošības līdzekļa piemērošanu aizdomās turētie varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.
Saskaņā ar prokurora iepriekš sniegto informāciju grupas dalībnieki pārsvarā legalizēja Krievijā un Baltkrievijā iegūtus noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Šī nauda iegūta, nemaksājot nodokļus un krāpšanas rezultātā.
Naudu tālāk šī grupa legalizēja ES finanšu sistēmā, proti, sākotnēji līdzekļi tika ieskaitīti uzņēmumu kontos, kas reģistrēti ārpus Eiropas Savienības (ES). Savukārt pēc tam grupas dalībnieki reģistrēja dažādu uzņēmumus ES un atvēra kontus ABLV Bank. Pārsvarā šie uzņēmumi bija reģistrēti Apvienotajā Karalistē un Kiprā.
Pēc tam, kad nauda tika ieskaitīta ABLV Bank kontos, atsevišķi bankas darbinieki esot palīdzējuši ar padomiem, lai šos līdzekļus varētu legalizēt un tie netiktu arestēti. Tādā veidā, prokuratūras ieskatā, bankas darbinieki palīdzēja, lai līdzekļi varētu tikt pārskaitīti uz citām bankām gan Latvijā, gan ārpus Latvijas.
Prokuratūra arī vērtēs, vai pati kredītiestāde ir bijusi iesaistīta nelikumīgajās darbībās. Izmeklēšanā tiks vērtēta ne tikai privātbaņķieru, bet arī bankas atbildīgo amatpersonu rīcība.
Prokuratūra šajā lietā ir arestējusi līdzekļus ne mazāk kā pusotra miljona eiro apmērā. Tāpat 30 kratīšanās izņemts liels daudzums dokumentu, dažādu ārzonu reģistrācijas dokumenti, zīmogi un kodu kalkulatori.
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, ABLV Bank akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva ABLV Bank sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi ABLV Bank izsniegto licenci.
ABLV Bank problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu (FinCEN) 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas ABLV Bank par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
Juris