Sieviešu cīņa par līdztiesību sākās ar augstākās izglītības un balsstiesību iegūšanu. Eiropas Savienībā (ES) no visiem augstskolu absolventiem sievietes veido 59%. Latvija kopā ar abām pārējām Baltijas valstīm ES izceļas ar visaugstāko sieviešu īpatsvaru augstskolu absolventu vidū – virs 65%.
Joprojām gan pastāv būtiskas dzimumu atšķirības studiju jomas izvēlē: sievietes gan Latvijā, gan ES valstīs vidēji veido tikai 32% no visiem dabas zinātņu, matemātikas, informātikas un inženierzinātņu nozaru absolventiem.
Latvijā, salīdzinot ar citām ES valstīm, zinātnieku kopskaitā ir augsts sieviešu īpatsvars – 52,4%. Vidēji ES sievietes zinātnieces veido 32,9%. Šīs proporcijas nākotnē varētu mainīties, jo gan Latvijā, gan citās valstīs pēdējos gados sieviešu īpatsvars zinātņu doktora grādu ieguvušo skaitā ir augsts. 2011.gadā doktora grādu Latvijā ieguva 193 sievietes un 104 vīrieši (attiecīgi 65% un 35%).
Laba izglītība dod iespēju sievietēm arvien vairāk nokļūt arī vadītāju un lēmumu pieņēmēju lomā. To apliecina, piemēram, sieviešu skaits Saeimas deputātu krēslos. Pirmajā, otrajā un trešajā Saeimā 100 deputātu vidū nebija nevienas sievietes. Pirmā sieviete deputāte Saeimas namā bija 4.Saeimas laikā (1931–1934) Berta Pīpiņa no Demokrātiskā centra saraksta. Pēdējo Saeimu iesaukumos sieviešu skaits variē ap 20.
Nevar nepieminēt arī Latvijas sasniegumu dzimumu līdztiesības jomā tieši politikā – sievieti prezidenti. Pat ASV, kas tiek uzskatīta par ļoti demokrātisku valsti, prezidenta amatā sieviete vēl ne reizi nav ievēlēta.
Sieviešu nodarbinātības līmenis Latvijā līdz šim ir bijis relatīvi augsts nedaudz pat pārsniedzot ES vidējo rādītāju. Savukārt, sieviešu īpatsvars dažādās tautsaimniecības nozarēs atšķiras – izglītībā no visiem nozarē nodarbinātajiem sievietes ir 87%, tomēr sievietes strādā arī par vīrišķīgām uzskatītās nozarēs, piemēram, būvniecībā no visiem nozarē nodarbinātajiem 11% ir sievietes.
Ir amati un profesijas, kurās neatkarīgi no nozares sievietes ir neaizstājamas. Piemēram, Latvijā pirmsskolas izglītības iestādēs 2010./2011.mācību gada sākumā pedagogu vidū bija 6985 sievietes un tikai 8 vīrieši.
Savukārt no 34 augstskolu rektoriem 11 bija sievietes. Tas liek secināt, ka attiecībā uz augstākajiem vadošiem amatiem pat izglītības nozarē, kur kopumā ir ļoti augsts sieviešu īpatsvars, sievietēm vēl ir iespēja sevi apliecināt.