Krimināllietā tiesas sēdē jūnijā sākts risināt jautājumu par to, kā nokomplektēt prokuratūras iesniegtos krimināllietas materiālus, lai tie atbilstu likuma prasībām. Secināts ka prokuratūras iesniegtie materiāli nav izmantojami lietas iztiesāšanas uzsākšanai vairāku apstākļu dēļ, piemēram, tiesai izsniegti krimināllietas materiāli, kuri nemaz nav aizstāvības rīcībā.
Kā laikrakstu Dienu informēja viens no procesa dalībniekiem, tas nebija vienīgais trūkums. Ticis arī secināts, ka aizstāvībai ir izsniegti krimināllietas materiāli, kuri nav pat tiesas rīcībā, tāpat tiesai izsniegti materiāli, kuri nav uzskaitīti lēmumā par lietas nodošanu tiesai, kā arī tiesai, bez krimināllietas materiāliem, ir izsniegti arī arhīva lietas materiāli.
Uz tiesas lūgumu komentēt šo situāciju, prokuratūra kā vienu no iemesliem minēja, ka, piemēram, kompaktdisku, kurā saglabāti lietas dokumenti, nav iespējams sadalīt - tāpēc, lai arī fiziski kompaktdiski ir iesniegti tiesai kopā ar krimināllietas materiāliem, taču tie ir uzskatāmi par arhīva materiāliem.
Tiesa nav pieņēmusi šo un līdzīgus skaidrojumus, un uzlika par pienākumu valsts apsūdzībai līdz 11. augustam sakārtot lietas materiālus atbilstoši likuma prasībām, līdz ar to atliekot lietas tālāko izskatīšanu.
Jau ziņots, ka lietā apsūdzētas astoņas personas par iespējamu noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, kas izdarīta organizētā grupā. Prokuratūra arī piemērojusi piespiedu ietekmēšanas līdzekli likvidējamajai kredītiestādei.
Prokuratūras ieskatā organizētās grupas radītās un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanai izveidotās infrastruktūras ietvaros laikā no 2010.gada 1.maija līdz 2018.gada 15.februārim tikuši legalizēti citu personu ārvalstīs noziedzīgi iegūti finanšu līdzekļi ne mazāk kā 263,5 miljonu eiro un 1,95 miljardu ASV dolāru apmērā.
Pieci organizētās grupas dalībnieki noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī kredītiestādē ieņēma atbildīgus amatus. Publiski pieejamā informācija tiesu kalendārā norāda, ka šie apsūdzētie ir bijušais bankas līdzīpašnieks Ernests Bernis, bijušie valdes locekļi Vadims Reinfelds un Aleksandrs Pāže, kā arī bankas darbinieki Igors Rogovs un Kaspars Dreimanis. Pārējie trīs apsūdzētie ir ar banku saistītie Zane Kurzemniece, Marks Špungins un Arvis Šteinbergs.
Apsūdzētie vainu neatzīst. Bernis aģentūrai LETA uzsvēra, ka nepiekrīt nevienai no lietā uzrādītajām apsūdzībām, un izteica aizdomas, ka šī lieta ir politiski motivēta. Viņš uzsvēra, ka plāno tiesā pierādīt, ka visas darbības notikušas atbilstoši likumam un banka nodarbojās ar likumīgu biznesu, kuru visus šos gadus uzraudzīja gan regulators, gan citas institūcijas.
Prokuratūrā aģentūrai LETA teica, ka netika iegūts tāds pierādījumu kopums, lai varētu uzrādīt apsūdzību otram lielākajam "ABLV Bank" līdzīpašniekam Oļegam Fiļam. Par viņu detalizētākus komentārus prokuratūrā nesniedza.