Viņš norādīja, ka lidojuma maršruta izmaiņas bija nepieciešamas, lai izvairītos no frontālas negaisa aktivitātes - negaisa mākoņiem, kurus var labi redzēt arī attiecīgā lidojuma ierakstā mājaslapā "flightradar24".
Attiecīgā reisa lidmašīna no Rīgas lidostas pacēlās otrdien, 16.jūlijā, ap plkst.23.50, un tai pēc Lietuvas šķērsošanas bija paredzēts turpināt ceļu Polijas gaisa telpā, bet ap plkst.00.34 lidmašīna no Lietuvas ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā. "airBaltic" lidmašīna Baltkrievijas gaisa telpā atradās aptuveni 20 minūtes, vēsta Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas portāls "lrt.lt".
"Attiecīgajā situācijā tika konstatēts potenciāls apdraudējums - negaisa mākoņi ar krusu, turbulenci, zibens risku. Šeit vērts pieminēt, ka ielidošana negaisā var radīt sekas - nozīmīgus bojājumus lidmašīnai, un turbulences rezultātā - savainot pasažierus," skaidroja Zilberts.
Viņš norādīja, lai izvairītos no šādas situācijas, Lietuvas gaisa satiksmes vadības dispečeriem tika lūgts sazināties ar Baltkrieviju, lai saņemtu atļauju īslaicīgi ielidot tās gaisa telpā.
"Atļauja tika saņemta, negaisa mākoņi tika aplidoti, un pie pirmās iespējas lidmašīna atgriezās Eiropas Savienības (ES) gaisa telpā. Šādu rīcību ārkārtas apdraudējumu gadījumos paredz Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) noteikumi," sacīja Zilberts.
Pēc reisa atbilstoši standarta procedūrai lidmašīnas kapteinis iesniedza lidojuma drošības ziņojumu, kas reģistrēts "airBaltic" ziņojumu sistēmā, kā arī par šo manevru informētas atbildīgās uzraudzības iestādes, norādīja kompānijā.
Zilberts atzīmēja, ka, piemēram, arī Krievijas operatoru lidmašīnas, aplidojot negaisu, periodiski ielido gan Latvijas, gan Lietuvas gaisa telpā.
Civilās aviācijas aģentūrā (CAA) aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas pārvadātājiem ir rekomendēts neizmantot Baltkrievijas gaisa telpu, tomēr tas nav aizliegts. Tāpat aģentūra ir saņēmusi "airBaltic" ziņojumu par šo gadījumu un pārliecinājusies par apstākļiem, kādos "airBaltic" ir pieņēmusi lēmumu izmantot Baltkrievijas gaisa telpu.
CAA secinājusi, ka riski, ko radītu lidojuma turpināšana atbilstoši sākotnējam lidojuma plānam, neveicot ielidošanu Baltkrievijas gaisa telpā, lidojuma drošuma saglabāšanai būtu būtiski augstāki. Vienlaikus "airBaltic" ir īstenojusi visus pasākumus, kas veicami šādos gadījumos, atzīmēja aģentūrā.
Tādējādi šajā gadījumā nav nekāda pamata piemērot aviokompānijai sodu, norādīja aģentūrā.
LETA jau vēstīja, ka ES aviokompānijām ir aizliegts izmantot Baltkrievijas gaisa telpu kopš 2021.gada jūnija. Šis aizliegums tika noteikts pēc tam, kad 2021.gada 23.maijā Baltkrievijas režīma varasiestādes piespieda Īrijas zemo cenu aviokompānijas "Ryanair" lidmašīnu, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu, nolaisties Minskā, lai aizturētu Baltkrievijas opozīcijas "Telegram" kanāla "Nexta" dibinātāju Ramanu Prataseviču.
Jau ziņots, ka "airBaltic" pagājušajā gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.
Tāpat ziņots, ka "airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.