Lietuviešu žurnālists Bogdans sarunā ar De Facto atstāsta skarbu joku par Maximu, kuras kasierēm pie kasēm jāsēž pamperos, jo atstāt telpas nav atļauts.
"Raugieties, kā tāds joks pārvēršas šausminošā traģēdijā, ja čeki jāsit līdz brīdim, kamēr burtiski tev jumts uzgāžas virsū,” paudis žurnālists. Tikmēr Maxima komunikācijas centra vadītājs neko plašāk nekomentē, arī ne to, ka cilvēkiem, atskanot signalizācijas trauksmei, bija jāpaliek veikalā, vien piebilst, ka visu noskaidros izmeklēšana un ekspertīzes.
Arī lielveikalu tīkla darbinieki no Latvijas stāsta, ka apgalvojot, ka rūpējas par saviem darbiniekiem, nu jau atlaistais Maxima Latvija vadītājs Gintars Jasinsks ir melojis.
Kāda bijusī Maxima kasiere raidījumu pastāstījusi, ka, nostrādājot 200 stundas mēnesī, nopelnījusi apmēram 300 latus. Darbiniekiem dienas laikā dots 15 līdz 20 minūtes ilgs pusdienu pārtraukums. Savukārt, lai dotos uz tualeti, kasieriem esot jāsaņem atļauju, bet arī tikai tad, ja attiecīgajā brīdī labierīcības neapmeklē kāds cits darbinieks.
Savukārt kāds Maxima apsargs, kādreiz veikala darbinieks, atklājis, ka Maximā strādājošajiem par savu naudu bijis jāizpērk preci, kam notecējis derīguma termiņš.
"Man pašam, strādājot piena nodaļā, vienu reizi vadītāja pasacīja izpirkt preces. Nebija savlaicīgi pamanīts [derīguma termiņš], prece nāk lielā apjomā un izsekot līdzi vienam cilvēkam nav iespējams. Atteikties to darīt var, bet tad attieksme mainās,” atklājis bijušais veikala darbinieks.
"Attieksmes maiņa" izpaužoties dažādi – no kasēm pārceļ uz darbu pie vitrīnas vai plauktu krāmēšanas. Vai arī pēkšņi jāstrādā ļoti daudz virsstundu. Slodzi, ne visi izturot un no darba drīz vien aizejot paši. Stundas likme – valstī minimālā noteiktā. Vairums strādā virsstundas, bet – lai tās nebūtu jāapmaksā dubultā, kā to paredz likums – uzņēmums tās formējot kā prēmijas. To lielums gan esot mainīgs.
"Viņi ļoti smuki rūpējās tad, kad bērniem Ziemassvētkos dāvina dāvanas, par kurām nākošajā mēnesī ļoti smuki atskaita naudiņu. Es arī varu ļoti smuki par to nopelnīto naudu nopirkt bērniem dāvanas, tikai es nopirkšu to, ko tiešām vajag. Tas žests sākumā liekās baigi jauki, ka līdz 10 gadiem dāvina dāvanas, bet nākošajā mēnesī skaties algas lapiņā, domā, kas tā par dāvanu, par ko atskaitīta summa. Tas tomēr ciniski!" sašutusi bija kasiere.
Daudzi Maximā strādājošie apzinoties, ka citur darbu nedabūs – vecuma, valodas zināšanu vai prasmju dēļ. Arī izveidotajā arodbiedrībā iestājusies niecīga daļa darbinieku. Vairums baidās no – kā paši diplomātiski sauc “attieksmes maiņas”.