Grozījumi Pilsonības likumā, kas stājās spēkā šā gada 1. oktobrī, paredz, ka Latvijas pilsonība ir saglabājama cilvēkiem, kuri papildus ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, NATO dalībvalsts, kā arī Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību.
Izņēmumi dubultpilsonības liegumā Latvijas pilsoņiem ir tikai nedaudzi - kādas citas valsts pilsonība iegūta automātiski, apprecoties vai adopcijas dēļ, saistībā ar svarīgām valsts interesēm ir saņemta valdības atļauja saglabāt dubultpilsonību, vai arī ir iegūta tādas valsts pilsonība, ar kuru Latvija ir noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu (pašlaik neviens līgums gan nav noslēgts).
Tiesa, Latvijas pilsoņu bērniem dubultā pilsonība ir iespējama ar jebkuru valsti, taču šādā gadījumā Latvijas pilsonim, kuram līdz pilngadības sasniegšanai būs izveidojusies dubultā pilsonība ar kādu "neatļauto valsti" (izņemot trimdinieku pēctečus), pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam būs jāizdara izvēle - saglabāt Latvijas vai "neatļautās valsts" pilsonību.
Likuma normas ir stingras un skaidras, taču atklāts ir jautājums - kā tās tiek un vai vispār var tikt pietiekami stingri un konsekventi ievērotas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) skaidro, ka, veicot pārbaudi, vai kāda persona nav ieguvusi kādas "neatļautās valsts" pilsonību, tā noskaidro, kad persona ir ieguvusi Latvijas pilsonību, kuras valsts pilsonību persona ir ieguvusi un, ja iespējams, kad iegūta attiecīgās valsts pilsonība, kā arī iegūšanas pamatojumu. Tāpat tiek noskaidroti formālie jautājumi - vai cilvēks iesniedzis iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības vai varbūt saņēmis Ministru kabineta atļauju saglabāt citas valsts pilsonību.
PMLP nesniedz īsu un tiešu atbildi uz jautājumu, vai pārvaldei ir praktiskas iespējas noskaidrot - ir vai nav kādai personai kādas trešās valsts pilsonība. Tā vietā pārvalde skaidro - pastāvot vairāki veidi, kā PMLP iegūst informāciju par to, ka Latvijas pilsonis ir ieguvis Pilsonības likuma "neatļautās valsts" pilsonību.
Tā, piemēram, ar Krievijas "kompetentām institūcijām", kuras konkrēti netiek minētas, pastāvot "savstarpēja vienošanās" par informācijas sniegšanu, un, pamatojoties uz šo vienošanos, "regulāri tiek saņemta informācija par tiem Latvijas pilsoņiem, kuri ieguvuši Krievijas pilsonību".
"Tāpat Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izveidojusi labu sadarbību ar citu valstu (piemēram, Baltkrievija, Ukraina, Azerbaidžāna) kompetentām institūcijām par informācijas apmaiņu pilsonības jautājumos; dubultpilsonības fakti tiek konstatēti, Latvijas pilsoņiem saņemot pakalpojumus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē; tāpat dubultpilsonības faktu bieži vien konstatē Valsts robežsardze," skaidro PMLP.
Cik pilsonību miljonāram?
Taču aprakstītie gadījumi faktiski attiecas tikai uz situācijām, kad vai nu cilvēks pats ir pietiekami likumpaklausīgs, lai saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likumu ziņotu valstij par iegūto citas valsts pilsonību, vai arī ziņas par viņa iegūto "neatļautās valsts" pilsonību līdz PMLP nonāk neuzmanības vai kādas informācijas noplūdes rezultātā.
Tieši šāda informācijas noplūde, iespējams, notikusi saistībā ar smagā finansiālā stāvoklī jau pērn nonākušā spirta, bioetanola un alkohola ražotāja SIA Jaunpagasts Plus kontrolpaketes īpašnieku Donātu Vaitaiti, kura vārds vairākus gadus ir ticis minēts Latvijas miljonāru sarakstā un kurš pirms trim gadiem publiski tika minēts kā viens no galvenajiem Einara Repšes biedrības Latvijas attīstībai finanšu atbalstītājiem.
Visu Lato Lapsas rakstu "Neatļautas valsts" pilsonība katram gadījumam? lasiet otrdienas, 15.decembra, laikrakstā Diena!