Kā informēja Satiksmes ministrijā, Baltijas valstu premjeri akcentēja Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta Rail Baltica finansēšanas priekšnosacījumus, atkārtoti uzverot, ka projekts ir jāfinansē ārpus dalībvalstu nacionālajām kohēzijas aploksnēm, vienlaikus paužot atbalstu Eiropas Savienojuma instrumentam Connecting Europe Facility (CEF), kam jākļūst par finansējuma avotu ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu aptuveni 85% līmenī.
Sanāksmes laikā atkārtoti uzsvērta nepieciešamība līdz 2015.gada beigām noslēgt telpiskās plānošanas un detalizētās tehniskās izpētes projektu tā, lai "Rail Baltica" projekta būvniecību varētu sākt jau nākamajā Eiropas Savienības finanšu plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam.
Satiksmes ministriju Baltijas Ministru padomes sanāksmē pārstāvēja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss un ministra padomnieks Kaspars Briškens.
Kā ziņots, Rail Baltica projektā ES valstis varēs pretendēt uz finansējumu detalizētai izpētei sliežu ceļu savietojamībai, līnijas būvniecības darbiem, kuri sāksies pirms 2020.gada, kā arī savienojumu būvēšanai ar ostām un lidostām. Otrajā projektā finansējums paredzēts vienīgi esošā sliežu ceļa uzlabošanai.
Dzelzceļa projekta Rail Baltica realizēšanas variants Latvijā izmaksātu 1,27 miljardus eiro (880 miljonus latu), bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro (2,56 miljardus latu). Eiropas Komisija pieļāvusi līdzfinansēt 85% no kopējām projekta izmaksām.