Arodbiedrības LABA vadītājs Raimonds Gailis, vaicāts par organizācijas idejisku piesliešanos vienam politiskam spēkam - SC, to pat nenoliedza, sakot - “ejam vienā plūsmā un Latvijā nav citu kreisi noskaņotu partiju.”
Pērn SC nāca klajā ar savu politiskās dienaskārtības punktu – par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu apkurei. Gluži vai vienlaikus šī ideja parādījās arī arodbiedrības LABA dienaskārtībā. Tās biedri uzvilka oranžus lietusmēteļus, teju identiskā krāsā kā SC logo, un novembrī devās piketēt pie Saeimas. Pikets bija arī platforma saskaņiešu, tostarp Rīgas mēra Nila Ušakova uzsaukumiem. Šonedēļ līdzīgs pasākums, tikai bez politiķu līdzdalības, tika atkārtots pie valdības mājas.
Pie Rīgas domes piketi neesot plānoti, toties draudzīga kopā būšana gan ir cieņā. Tā LABA mājaslapā internetā redzams, kā, piemēram, Ušakovs kopā ar LABA biedriem piedalās lielajā talkā. Rīgas mērs uz jautājumu, vai arodbiedrība netiek izmantota politiskiem mērķiem, atbild tikai ar pretjautājumu “vai jūs esat redzējusi kaut vienu Saskaņas Centra logotipu tajā piketā?”.
Divi no lielākajiem Rīgas uzņēmumiem ir Rīgas Satiksme un Rīgas Namu pārvaldnieks. Pirms trim gadiem visai pretrunīgi vērtētas vairāku Rīgas Satiksmes arodbiedrību apvienošanas rezultātā lielākā daļa uzņēmuma darbinieku – aptuveni četri tūkstoši cilvēku, tika arodbiedrības LABA paspārnē, bet nu visai agresīva biedru rekrutēšana sākusies arī Rīgas Namu pārvaldniekā.
Rīgas mērs Ušakovs šobrīd ir kapitāldaļu turētājs Rīgas Satiksmei, kur strādā lielākā daļa arodbiedrības LABA biedru. Un Rīgas Satiksme ir arī dāsns arodbiedrības atbalstītājs, šiem mērķiem ik gadu atvēlot vairāk nekā pusmiljonu latu, šogad tiem plānots 591 000 latu. Pērn uzņēmums atvēlēja 561 111 latu, bet 2011.gadā – 599 423 latu. Summa ir līdzvērtīga diviem procentiem no uzņēmuma kopējā darba algu fonda. Līdzīgs dāsnums bijis arī iepriekšējos gados.
Šo naudu sākumā pārskaita īpašam starpniekam – Arodorganizāciju koordinācijas centram jeb AKC, ko stūrē tā pati LABAs vadība. Tālāk arodbiedrības biedru vajadzībām no šiem līdzekļiem pārskaita nepilnu trešdaļu. AKC no saņemtās naudas uzņēmuma darbinieku sociālajiem tēriņiem atvēlējis salīdzinoši maz – 170 tūkstošus (2011.gadā). Sportošanai tika 105 tūkstoši latu, bet lauvas tiesu – aptuveni 250 tūkstošus AKC tērēja administratīviem izdevumiem un dažādu ārpakalpojumu pirkšanai. Un var tikai minēt, cik daudz labuma no šīs naudas saņem, piemēram, autobusu šoferi. “ Man nav kauns par to, ka Rīgas pašvaldībai piederošos uzņēmumos veiksmīgi strādā arodbiedrības,” izvairoties no konkrētām atbildēm, raidījuma De Facto deklaratīvi paziņoja Ušakovs.
Viens no arodbiedrības LABA līderiem Vladislavs Bartaševičs apliecina, ka sadarbība ar Rīgas domi ir auglīga un arodbiedrība būtībā par faktisko darba devēju lielākajai biedru daļai nesūdzas.
Bartaševičs, kurš šobrīd ir viens no redzamākajiem LABAs aktīvistiem un iepriekš bijis arī LABA valdes priekšsēdētāja vietnieks, ne Rīgas Satiksmē, ne citā uzņēmumā nav strādājis. Toties ģimeniskas saites viņu saista ar SC – viņš ir ietekmīgā partijas politiķa, Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča dēls. Tēvs gan palīdzējis neesot, saka V.Baratševičs, kurš arodbiedrībā ir no 2009.gada: “kaut kā tā sanāca. Kad es vēl biju students, RSEB, privātā augstskolā, man rūpēja tiešām mūsu Latvijas iedzīvotāju liktenis un mani pamanīja, un tā es iekļuvu arodbiedrībā.”
Bartaševiči ir rados arī ar citu arodbiedrības aktīvistu - Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonu Vitāliju Reinbahu, kurš iepriekš vēlēšanās startējis no Tautas Saskaņas partijas. Pat telpas arodbiedrība atradusi Rīgas domes īpašumā, blakus Satiksmes departamentam.
Tas viss rada arī vēl vienu jautājumu – vai šī arodbiedrība spēj būt pietiekami neatkarīga, pārstāvot tās biedru intereses pret darba devēju. LABA šī sasaukuma Rīgas domes laikā burtiski uzplaukusi. Un viss liecina, ka organizācija audzē muskuļus, tagad visai agresīvi mēģinot zem sava jumta pulcēt arī lielu daļu Rīgas Namu pārvaldniekā strādājošos. Aptuveni tūkstotis jau esot izstājušies no iepriekšējās arodbiedrības un mērķis ir panākt, lai iestājas vairāk nekā puse no 3200 Rīgas Namu pārvaldniekā strādājošo.
Rīgas Namu pārvaldniekā strādājošais krāvējs Alberts Sūcis LTV raidījumam De Facto stāsta, ka tikuši sasaukti filiālē strādājošie sētnieki, viņiem solīti dažādi labumi un izdalītas LABA iestāšanās anketas. Sūcis atklāj, ka liela daļa kolēģu mainījuši līdzšinējo arodbiedrību pret LABA, baidoties no atlaišanas. Lielākajai daļai sētnieku esot 50 un vairāk gadu un, tuvojoties pensijas vecumam, ir bailes palikt bez darba. Kāda cita Rīgas Namu pārvaldnieka darbiniece stāsta, ka viņu nodaļā strādājošie uz LABA vilināti jau pagājušajā pavasarī, tostarp – solot darba apģērbu. Tiesa gan – vēl līdz šim tas neesot dabūts. Toties vasarā noorganizēta pamatīga ekskursija – ar 15 Rīgas Satiksmes autobusiem 500 cilvēku devušies sēņot.
Kad vairums darbinieku būs LABAs ierindās, visticamāk tā mēģinās tikt pie līdzīga koplīguma, kāds ir Rīgas Satiksmei – ar pamatīgu finanšu piešprici. Un neviena puse nesaka, ka tā nebūs. “Tad, kad koplīgums tiks noslēgts, domājams, ka to mēs izdarīsim šī gada laikā, tad attiecīgi visas tās lietas, ko koplīgums paredzēs, tai skaitā arī, ja tie būs pārskaitījumi arodbiedrībām, tātad attiecīgi tie tiks veikti,” saka Rīgas Namu pārvaldnieka valdes priekšsēdētājs Ervīns Straupe.
Iespējams tas ir iemesls, kādēļ pēc namu pārvalžu apvienošanas vienā uzņēmumā kavējas koplīguma noslēgšana ar Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrību LAKRS, kurā līdz šim bija lielākā daļa uzņēmuma darbinieku. “Mēs jutām, ka no Namu pārvaldnieka vadības notika tā kā darba koplīguma vilcināšana. Valdē nevarēja izskatīt, tad bija citas problēmas,” saka LAKRS priekšsēdētājs Juris Kalniņš, kurš pieļauj apzinātu sadarbības vilcināšanu ar arodbiedrību LAKRS.
LABA vadība šobrīd apgalvo, ka tā apvieno vairāk nekā 7000 biedru. Tomēr tā ir viena no retajām arodbiedrībām, kas nav Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības biedrs.