Laika posmā no 2003. gada līdz 2008. gadam strādājošo pirktspēja Baltijas valstīs strauji uzlabojās, jo iestāšanās Eiropas Savienībā, cerības uz strauju konverģenci līdz ES vidējam ienākumu līmenim, optimistisks nākotnes skatījums un nekustamā īpašuma cenu bums sekmēja strauju vidējo algu pieaugumu. Visās Baltijas valstīs ienākumu pieauguma tendences šajā laika posmā bija līdzīgas, lai gan sākuma pozīcijas bija diezgan atšķirīgas. 2003. gadā Igaunijā vidējā darba samaksa bija būtiski lielāka nekā pārējās Baltijas valstīs, atšķirībai pārsniedzot pat vairāk nekā 50%. Neskatoties uz pieaugošo inflāciju, piecu gadu laikā (no 2003. līdz 2008. gadam) Latvijā un Lietuvā vidējā reālā darba samaksa (ņemot vērā inflācijas ietekmi) palielinājās par 66%, savukārt Igaunijā tā pieauga par 50%. Tomēr ienākumu konverģenci starp Baltijas valstīm ietekmēja ekonomikas lejupslīde, jo Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji ekonomikas lejupslīdes laikā piedzīvoja straujāku reālo ienākumu kritumu un pirktspējas samazināšanos. Igaunijā un Latvijā strādājošo reālā darba samaksa atsāka palielināties 2011. gadā, savukārt Lietuvā vidējā reālā alga uzrādīja pozitīvu dinamiku tikai 2013. gadā.
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis: "Igaunija ir ļoti tuvu pirmskrīzes līmenim, vērtējot pēc strādājošo reālajiem ienākumiem. 2013. gadā vidējā reālā alga Igaunijā par tikai 2.2% atpalika no 2008. gada līmeņa. Neskatoties uz reālo ienākumu palielinājumu par 7.5% kopš 2011. gada, Latvijā strādājošo pirktspēja pērn bija par 5.2% mazāka nekā 2008. gadā, savukārt Lietuvā strādājošo pirktspēja uzlabojusies lēnākā tempā nekā abās pārējās Baltijas valstīs, 2013. gadā par 8.8% atpaliekot no pirmskrīzes līmeņa."
2013. gadā vidējā vecuma pensija, kas koriģēta ar inflāciju, Igaunijā bija par 70% lielāka nekā 2003. gadā. Latvijā un Lietuvā desmit gadu periodā (no 2003. līdz 2013. gadam) vidējā reālā pensija palielinājusies par attiecīgi 68% un 67%. Aplūkojot pensionāru pirktspēju, redzams, ka Lietuvā un Igaunijā pensionāriem labākais bijis 2009. gads, kad vidējā reālā pensija bija par 81% lielāka nekā 2003. gadā. Savukārt Latvijā, vērtējot pēc reālās pirktspējas, pensionāriem labākais bijis 2010. gads, kad par vidējo vecuma pensiju bija iespējams iegādāties visvairāk preču un pakalpojumu.