"Esam aizmirsuši, ka nemeklējam iespēju ietekmēt banku sektoru, fiskālo politiku vai ekonomikas izaugsmi, jo Latvijas Bankai nav šāda uzdevuma," teica Tetere.
Viņa norādīja, ka Latvijas Bankas eksperti var dot padomus, lai valdība un politiķi rīkotos un ietekmētu fiskālo politiku, taču šobrīd ir sajūta, ka politiķi sagaida, ka Latvijas Banka to izdarīs. "Šķiet, ka esam sajukuši uzstādījumos, kādas ir Latvijas Bankas funkcijas," teica Tetere.
Viņa uzsvēra, ka, neatkarīgi no tā, kurš tiks izvēlēts par Latvijas Bankas vadītāju, svarīgi ir atcerēties, kādi ir Latvijas Bankas uzdevumi. Pirmkārt, Latvijas Bankas vadītājam ir jābūt politiski pilnīgi neatkarīgam. Otrkārt, Latvijas Banka atbild par monetāro politiku, nevis par fiskālo politiku, kā arī tā atbild par to, lai Latvijas valstī būtu finanšu stabilitāte, bet nenodrošina patērētāju tiesību aizsardzību, par ko atbild citas institūcijas. Tāpat Latvijas Banka atbild par labu un pietiekamu banku uzraudzību.
Finanšu stabilitāte, monetārā politika un uzraudzība - ja šīs trīs lietas tiek labi nodrošinātas no neatkarīgas institūcijas puses, kas ir labs padomdevējs valsts vadītājiem un valdībai, bet ir neatkarīgs, tad tas ir labs risinājums, pauda Tetere.
Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti trešdien Latvijas Bankas prezidenta amatam atkārtoti virzīja Latvijas Bankas iepriekšējo prezidentu Mārtiņu Kazāku.
Par Kazāku Saeimas ārkārtas sēdē parlamentārieši balsos ceturtdien.
Kazāks ir vienīgais kandidāts Latvijas Bankas prezidenta amatam. Viņu virzījuši deputāti no opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības un politiķi no valdošo koalīciju veidojošajām partijām "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie".