Tādēļ nav pārsteigums, ka šodien, noslēdzoties priekšlikumu iesniegšanas termiņam Maksātnespējas likuma grozījumiem, Saeimā gaidāms pamatīgas politiskās cīkstēšanās sākums - uz spēles ir gan iespaidīgi honorāri, gan iespējas atlaist daudzmiljonu kredītus.
No sarunām ar iesaistītajiem nozares pārstāvjiem un politiķiem noprotams, ka galvenās batālijas gaidāmas par diviem jautājumiem - fizisko personu maksātnespējas procesa regulējumu un pašu maksātnespējas administratoru uzraudzību. Atkarībā no tā, ar kuras puses pārstāvi runā, problēmas skaidrojums radikāli atšķiras. Vieni norāda, ka ar populistiskiem priekšlikumiem par privātpersonas maksātnespējas atvieglošanu tiek grauta Latvijas ekonomiskā stabilitāte un maksātnespējas administratoru lobijs cenšas saglabāt lielo brīvību, kas šīs profesijas pārstāvjiem ļauj iesaistīties ne vienmēr likumīgā «shēmošanā». Otri apgalvo, ka, piesedzoties ar saukli par maksātnespējas nozares sakārtošanu, tiek lobētas komercbanku intereses. Skaidrs šobrīd ir vienīgi tas, ka par šo jautājumu vienoties valdošās koalīcijas ietvaros nebūs viegli. Tas, visticamāk, kārtējo reizi liks «saiet ragos» Vienotībai un VL-TB/LNNK.
Problēma atšķiras
Maksātnespējas likums tika atvērts pagājušajā gadā, kad ar tā sauktā Olšteina neatkarīgo deputātu sešnieka atbalstu tika izstrādāti grozījumi, kas paredz fiziskās personas maksātnespējas termiņu saīsināt līdz vienam gadam. Šobrīd tas ir divi ar pusi vai četri gadi atkarībā no parādsaistību apjoma. Šīs ieceres kritiķi gan uzskata, ka tā ir pārāk radikāla. «Tas nozīmē, ka principā, maksājot kaut no minimālās algas, jūs viena gada laikā varat tikt vaļā no vairāku desmitu, pat simtu tūkstošu lieliem parādiem,» aizrāda bijušais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība). Viņa ieskatā tas ātri vien novedīs pie kreditēšanas tirgus apstāšanās, jo bankas kredītus vienkārši vairs nedos bez pārmērīgām ķīlām.
Arī Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) valdes loceklis Jānis Āboliņš, kaut uzsver, ka «esam ar visām četrām par», atzīst, ka par šo ieceri beigu beigās visdrīzāk gaidāms politiskais kompromiss, jo no Vienotības un Reformu partijas (RP) atbalsts šai iecerei neesot gaidāms.
Tikmēr iespēju, kad Saeimā ir atvērts tik asas emocijas raisošais likums, steidz izmantot teju visi politiskie spēki, izstrādājot citus grozījumu priekšlikumus. Atkarībā no partijas «labojamā problēma» gan radikāli atšķiras - vieniem tas ir pārāk sarežģītais privātpersonas maksātnespējas process, otriem - maksātnespējas administratoru visatļautība.
Vienotība, kuras deputāti cer uz atbalstu savām iniciatīvām arī no RP, iestājas par stingrāku maksātnespējas administratoru kontroli no valsts puses - visasāk no piedāvājumiem varētu tikt uztverta iecere padarīt maksātnespējas administratorus par valsts amatpersonām līdzīgi kā zvērinātus notārus. Tas nozīmētu, piemēram, ka viņiem ik gadu jāiesniedz amatpersonas deklarācija, lai atskaitītos par sev piederošās naudas plūsmām. Paredzams, ka šāds ierosinājums aktualizēs diskusiju par Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas funkciju atdošanu valsts iestādei - Maksātnespējas administrācijai.
Tāpat Vienotības priekšlikumos lasāmas būtiskas izmaiņas Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa (ĀTAP) regulējumā, piemēram, aizliegums uzņēmuma ĀTAP vadījušam administratoram kļūt par tā paša uzņēmuma maksātnespējas administratoru, kas šobrīd notiek gandrīz vai automātiski, tādējādi dodot uzņēmumiem iespēju apiet nejaušības principu administratora izvēlē un izvēlēties sev tīkamāko.
Šīs izmaiņas tiek skaidrotas ar sabiedrībā virmojošajām runām par neoficiālām administratoru apvienībām jeb karteļiem, kuru dalībnieki, savstarpēji vienojoties, konkrētu uzņēmumu maksātnespējas procesā iebīdot «pareizos» cilvēkus, tādējādi nodrošinot, piemēram, uzņēmuma īpašniekiem, nevis kreditoriem vai pašam uzņēmumam labvēlīgu rezultātu. Šāda kārtība visneizdevīgākā ir komercbankām, kuras tādēļ nespēj atgūt izsniegtos kredītus. Protams, banku nedienas diez vai kādam Latvijas iedzīvotājam liks noraust aizkustinājuma asaru, tādēļ politiķi aicina atcerēties, ka bankas nav nekādas labdarības organizācijas - visus izdevumus, kas tām radušās neizdevīgu maksātnespējas procesu rezultātā, tās vienkārši iecenos turpmākajos pakalpojumus, tādējādi sadārdzinot kredītus arī godīgiem kredītņēmējiem.
Galvenais cepiens
Paredzams, ka pretējā pusē varētu nostāties VL-TB/LNNK, kuras dāsnāko ziedotāju rindās atrodami vairāki ietekmīgi maksātnespējas administratori. Vislatviešu kontrolē šobrīd ir arī Tieslietu ministrija (TM), kuras parlamentārais sekretārs Aigars Lūsis pirms stāšanās amatā pats bija maksātnespējas administrators. Viņš gan apgalvo, ka no TM puses iesniegtie priekšlikumi likuma grozījumiem pārsvarā esot par tehniskām detaļām, bet visas pretrunīgās ieceres, par ko nebija iespējams vienoties ministrijas paspārnē strādājošajā darba grupā, esot atstātas Saeimas politiķu pārziņā.
Vienotības piedāvātās izmaiņas viņš gan kategoriski nenoraida, bet uzskata, ka tās esot veidotas tieši komercbanku interesēs, kuras, viņaprāt, pret administratoriem izjūtot «tīri vai instinktīvu naidu». A. Lūša ieskatā «galvenais cepiens» nemaz nebūšot par iespējamo krāpniecības novēršanu juridisko personu maksātnespējas procesā, tas vienkārši tikšot izmantots kā fons, lai «ietirgotu» fizisko personu maksātnespējas procesa atvieglošanas novēršanu, kas citādi bankām draud ar pamatīgiem zaudējumiem.
Sazvērestības teorija
Latvijas Komercbanku asociācija konsultants Kazimirs Šļakota to gan dēvē par «muļķīgu sazvērestības teoriju». Viņš uzsver, ka šobrīd piedāvātās maksātnespējas likuma izmaiņas esot gluži kā «ārstēt blaugznas, nocērtot galvu», tādēļ asociācija nākšot klajā ar privātpersonām pat draudzīgāku risinājumu, ka, izejot maksātnespējas procesu, tomēr iespējams saglabāt mājokli un zināmu daļu saistību. «Pret administratoriem mēs izjūtam ļoti lielu cieņu, un lielākā daļa no viņiem ir patiešām godīgi, bet nevajag ļaut dažiem negodīgajiem sabojāt visu nozari,» viņš piebilst, norādot, ka tādēļ arī asociācija nākšot klajā ar priekšlikumu, ka, ĀTAP pāraugot maksātnespējā, administrators ir jānomaina.
Savukārt Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas padomes priekšsēdētājs Ilmārs Krūms Dienai norāda, ka fizisko personu maksātnespējas termiņiem, par ko arī gaidāmas visasākās debates, tomēr jāpaliek politiķu ziņā, jo tas īsti neesot pašu maksātnespējas administratoru interešu lokā. Viņa asociācijas priekšlikumi attiekšoties uz juridisko personu maksātnespēju, piemēram, atgriežot principu, ka maksātnespējas sākums ir tās faktiskās iestāšanās brīdis, nevis maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas diena, kas uzlabotu iespējas atgriezt agrāk «aizplūdinātos» uzņēmuma aktīvus. Attiecībā uz maksātnespējas administratoru kontroli viņš uzsver, ka «mūsu viedoklis, protams, ir, ka mēs paši vienmēr tiksim galā labāk», bet, piemēram, attiecībā uz aizliegumu pēc neveiksmīga ĀTAP turpināt vadīt maksātnespēju asociācijas biedru domas daloties.