Winergy starptautiskajā šķīrējtiesā no Latvijas grib piedzīt 51 miljonu eiro

Prasība arī nosūtīta Hāgas Patstāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretāram.Kuivaliks prasa Latvijas valstij kompensāciju, jo uzskata, ka valsts pārkāpj Latvijas un Igaunijas valdību noslēgto līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību. Uzņēmumā informēja, ka zaudējumu kompensācijas summa ir ne mazāka kā 51 463 145 eiro.Kuivaliks savā iesniegumā starptautiskajai šķīrējtiesai norāda uz Latvijas iestāžu nepārprotamu un situācijai neatbilstošu rīcību, lobējot vienas puses, proti, AS Norvik banka, intereses civiltiesiskā strīdā starp diviem komersantiem."Mēs neesam priecīgi vērsties pret valsti, kurā esam veikuši investīcijas, jau daudzu gadu garumā veiksmīgi veikuši komercdarbību un samaksājuši nodokļos vairāk nekā 1,2 miljonus eiro, kā arī nodrošinājuši neskaitāmas darbvietas Rīgā un reģionos. Taču situācijā, kad Latvijas tiesībsargājošās iestādes acīmredzami darbojas vienas civiltiesiskā strīdā iesaistītās puses labā, savukārt banku uzraugs izliekas neredzam iesaistītās kredītiestādes likuma normu pārkāpumus, nemaz nerunājot par biznesa ētiku, mēs diemžēl esam spiesti to darīt," uzsvēra Kuivaliks.Viņš skaidroja, ka civiltiesiskais strīds starp Winergy un Norvik banku aizsākās 2013.gada maijā, kad banka formālu iemeslu dēļ - "bez brīdinājuma piemērojot nepamatotus līgumsodus" - pirms termiņa izbeidza noslēgtos aizdevuma līgumus, pieprasot atmaksāt visu aizdevuma summu uzreiz. Vienlaicīgi pēc Norvik bankas iesnieguma sāktā kriminālprocesā tika arestēta pilnīgi visa Winergy manta, tādējādi paralizējot uzņēmuma komercdarbību un liedzot iespēju veikt pārkreditāciju, norāda Brice.Kriminālprocess bez rezultātiem ilgstot jau vairāk nekā pusotru gadu. Savukārt 2015.gada janvārī iestāsies termiņš Winergy mantas arestu atcelšanai. "Ņemot vērā nepamatoti sacelto ažiotāžu ap konkrēto civiltiesisko strīdu, kā arī Norvik bankas spiedienu, izvietojot masu saziņas līdzekļos un citos publiskās telpas kanālos apmaksātu reklāmu vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, patlaban Winergy saskata risku, ka pret uzņēmumu arī turpmāk tiks vērsti neadekvāti līdzekļi un metodes," atzina uzņēmuma pārstāve.Winergy arī norādīja, ka tiesībsargājošās iestādes tādējādi attaisnotu pusotra gada garumā ilgušo Winergy darbības faktisku paralizēšanu, darbošanos vienas puses interešu labā, tostarp piemērojot tiesību ierobežojumus pretēji Kriminālprocesa likuma normām un tā mērķim."Civiltiesiskā strīdā iesaistītās puses parasti tērē savus resursus strīda risināšanai, taču šajā strīdā vienas komercbankas vietā to dara valsts tiesībsargājošo iestāžu un banku uzrauga izskatā, kas, lobējot Norvik bankas intereses, tērē lielus valsts administratīvos un finanšu resursus," uzsver Winergy pārstāvji.Savukārt Norvik banka savā paziņojumā pauž nostāju, ka Winergy ir ļaunprātīga kredīta nemaksātāja, bet Kuivaliks ir ieguldījis mazāk par 3000 eiro. To apliecina auditorfirmas Deloitte atzinumi. "Viss pārējais ir no bankas izblēdīta nauda. Traģikomiski, ka viņu situācijā par risinājumu var uzskatīt sūdzēt tiesā valsti," notikušo komentē Norvik banka.Norvik banka skaidro, ka attiecības starp Norvik banku un Winergy ir klasisks ļaunprātīgas maksātnespējas gadījums ar visām pazīmēm un iesaistītajiem personāžiem. "Ir blēži, kas nevēlas atdot reālus kredītus, ir fiktīvi kreditori, kuru kredīti neparādās gada pārskatos, ir blēdīgi revidenti, kas palīdz viltot gada pārskatus, ir tiesneši ar aizdomām par korupciju un izmanīgi maksātnespējas administratori. Tas nekādā gadījumā nav strīds starp diviem komersantiem. Tēlaini runājot, Winergy ir izvēlējies "ķeriet zagli" taktiku," norāda Norvik bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels.Valsts kanceleja patlaban iepazīstas ar apjomīgo pieteikumu, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Laine Kučinska. Kopumā ir saņemts vairāk nekā 700 lappušu pieteikums, un atbildīgo valsts iestāžu juristi patlaban iepazīstas ar to. Uzklausot ekspertu viedokļus un priekšlikumus, tuvāko nedēļu laikā tiks lemts par valsts tālāko rīcību.SIA Firmas.lv informācija liecina, ka SIA Winergy dibināta 2008.gada 6.oktobrī un līdz 2012.gada 21.martam tās nosaukums bija SIA Gilovigi. Līdz 2010.gada 17.novembrim uzņēmuma vienīgais īpašnieks bija Dmitrijs Pavlovs. Pēc tam visas uzņēmuma daļas pilnībā nonāca Maltā reģistrētās kompānijas Aeolus Investments Ltd. īpašumā. Taču kopš 2012.gada 23.oktobra 92,81% Winergy kapitāldaļu nonāca Igaunijas kompānijas Wind One īpašumā, bet atlikušās daļas saglabāja Aeolus Investments Ltd..Winergy pamatkapitāls ir 8,53 miljoni latu (12,14 miljoni eiro). Patlaban nav pieejami dati par Winergy finanšu rādītājiem 2013.gadā, taču 2012.gadu uzņēmums noslēdza ar 4 164 836 eiro apgrozījumu un 277 629 eiro peļņu.Winergy Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā ierīkoja Latvijā jaudīgāko vēja elektroenerģijas parku. Tajā uzstādīti jaunās paaudzes Siemens ģeneratori, katrs ar 2,3 megavatu (MW) jaudu, 90 metru torņa augstumu, ar 101 metra rotora diametru, 50 metru spārna garumu.2012.gadā Winergy un Norvik banka noslēdza trīs aizdevuma līgumus par kopējo summu apmēram 18,5 miljoni eiro, no kuriem atmaksāti 2,5 miljoni eiro. Norvik banka toreiz pieprasījusi atmaksāt visu aizdevuma summu, ko Winergy nevarēja uzreiz izpildīt.2013.gada maijā Valsts policija pēc bankas iesnieguma sāka kriminālprocesu par iespējamu Norvik bankas naudas līdzekļu 1,18 miljonu eiro apmērā nelikumīgu iegūšanu, kā rezultātā tika piemērots arests visai Winergy mantai, kuras vērtība ir vismaz 21,45 miljoni eiro. Savukārt 2014.gada augustā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā tika apstiprināts Winergy tiesiskās aizsardzības procesa plāns.