"Latvijai ir skaidri jāteic savs vārds, kad tiek pārkāptas starptautiskās tiesības; kad šķietamās rūpēs par tautiešiem tiek anektētas citu valstu teritorijas; kad militārā vara liekulīgi slēpjas aiz civiliedzīvotāju mugurām. Latvija zina, cik traģiskas sekas ir šādām lielvaru mahinācijām - tāpat kā Latvija zina arī to, ko nozīmē bezatbildīgi pašmāju politiķi," atzina S.Āboltiņa, uzsverot - Latvijas pienākums šajā situācijā ir atgādināt mūsu partneriem par nepieciešamību enerģiski aizstāvēt tās vērtības, kuras ir liktas Eiropas Savienības pamatos.
Aktualizējot valsts drošības jautājumus, Saeimas priekšsēdētāja norādīja - Ukraina ir mums skaidri parādījusi, ka nākotnē ir jāveido atbildīgāks aizsardzības budžets; jāveltī uzmanība zemessardzes stiprināšanai. "Mēs nevaram cerēt, ka citi mūsu vietā samaksās par mūsu drošību. Vienlaikus valsts spēks mūsdienu politikā nozīmē ne tikai bruņojuma spējas, bet arī efektīvu stratēģisku sadarbību ar mūsu starptautiskajiem partneriem," teica Āboltiņa.
"Diemžēl NATO un Eiropas Savienības ietvaros mēs joprojām bieži domājam "mēs" un "viņi" kategorijās. Taču īstenībā šajās organizācijās jau sen nav nekādu "mēs" un "viņi" - ir tikai "mēs". Mūsu spēks slēpjas pārliecināšanā un prasmē sadarboties, nevis noslēgtībā un vainīgo meklēšanā. NATO un Eiropas Savienības spēks ir arī mūsu spēks - tas uzliek mums atbildību, taču vienlaikus padara Latviju spēcīgāku un drošāku," savā runā uzsvēra Āboltiņa.
"Labākā aizsardzība pret citu valstu ambīcijām ir droša pārliecība, ka Latvija ir vajadzīga un dārga ikkatram mūsu zemes iedzīvotājam, ka mūsu cilvēku domas ir slēgtas citu valstu demagoģijai un propagandai. Pie šīs pārliecības mums visiem ir jāstrādā. Latvijā joprojām ir ļoti augsts sociālās nevienlīdzības līmenis, kura mazināšanu valdība uzskata par savu prioritāti. Tieši šeit sākas grūtākais uzdevums mums kā politiķiem - radīt cilvēkam daudzveidīgas iespējas un drošības sajūtu ir krietni sarežģītāk, nekā gluži vienkārši iedot naudu vai atlaidi kādam pakalpojumam," atzina Saeimas priekšsēdētāja.
"Mums ir vajadzīga spēcīga vidusšķira, kura vienīgā var veidot augsni valstiskai apziņai un patriotismam. Mūsu patrioti ir un būs tie, kuriem Latvijā ir, ko zaudēt. Un jo vairāk tādu būs, jo drošāka un spēcīgāka būs mūsu valsts," pauda Āboltiņa.
"Latvija ir mājas visām šeit dzīvojošajām tautībām, kuras respektē un atzīst mūsu valsts pamatprincipus, prot un ciena latviešu valodu, mūsu valsts ģeopolitisko piederību Eiropai un Rietumu kultūras telpai. Latvieši ir ne tikai bijuši gana stipri, lai izveidotu un aizstāvētu savu valsti, bet arī ir gana spēcīgi, lai uzņemtos rūpes un atbildību par visiem, kas vēsturiski dzīvo mūsu valstī un jūtas tai piederīgi," svinīgās sēdes dalībniekiem teica Saeimas priekšsēdētāja.
Atskatoties uz paveikto, Saeimas priekšsēdētāja norādīja - līdzsvarojot budžetu un pieņemot virkni valstij vajadzīgu likumu, ir ielikts pamats ilgtermiņa attīstībai. "Ir samazinājusies arī emigrācija, un arvien vairāk mūsu jauno cilvēku saista savu nākotni ar Latviju. Mēs šodien atrodamies vēl straujākas izaugsmes priekšvakarā, taču tā nenotiks pati no sevis. Galvenais iemesls, kurš var mūsu attīstību kavēt, ir mūsu pašu pasivitāte un neticība saviem spēkiem," uzrunājot valsts augstākās amatpersonas, kolēģus un ārvalstu diplomātisko korpusu, pauda Āboltiņa.
Saeimas priekšsēdētāja aicināja paraudzīties uz mūsu mākslinieku un zinātnieku sasniegumiem; uz Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu ar tās lielisko pasākumu programmu; uz mūsu sportistu šā gada spožajiem panākumiem; uz Sinfonietta Rīga un Latvijas Radio kora saņemto Grammy balvu; uz Andra Ambaiņa pētījumiem kvantu skaitļošanas teorijā - to autors ir atzīts par vienu no 300 izcilākajiem Eiropas zinātniekiem. "Tādas lietas netop vājās valstīs; tās visas kopā apliecina mūsu spēku. Mūsu izcilības ekonomikā, zinātnē, mākslā un sportā nebūt nav nejauši izņēmumi. Gluži pretēji - tās ir apliecinājums mūsu potenciālam domāt, strādāt un radīt pasaules līmenī," secināja Āboltiņa.
Runas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra: "Latvijas valsts nav nekas nejaušs; tā ir mērķtiecīgi veidots un pašaizliedzīgi stiprināts politisks projekts, kura mantinieki esam mēs visi. Tieši šo pārliecību vēlamies nostiprināt arī mūsu Satversmes ievadā, kas ir jāpieņem šīs Saeimas laikā. Arī šis valsts pamatprincipu formulējums ļaus mums apzināties savu spēku un līdz ar to - arī atbildību Latvijas nākotnes priekšā."