Solārijs vai sauļošanās - šādu izvēli nereti mēģina izdarīt cilvēki, kuri vēlas iegūt iedegumu. Tomēr dermatologi tā vietā iesaka nevis palielināt, bet samazināt ultravioleto staru ietekmi uz ādu. R. Karls Dienai paskaidroja, ka neatkarīgi no tā, vai iedeguma iegūšanai tiek izmantots solārijs vai saule, cilvēks saņem ultravioleto starojumu, kas potenciāli var būtiski pasliktināt ādas veselību. Uz Dienas jautājumu, cik ilgi drīkst sauļoties, R. Karls atbild ar pretjautājumu - cik ilgi drīkst atrasties blakus Černobiļas atomreaktoram? Pēc iespējas mazāk, jo katru reizi ultravioleto staru ietekmē ādā notiek molekulu izmaiņas, kā rezultātā var parādīties nopietnas ādas problēmas.
Dermatologi ir skarbi arī attiecībā uz saules pozitīvajām īpašībām. Saules ietekmē organismā notiek D vitamīna sintēze, tomēr R. Karls norāda, ka sauļojoties vajadzīgo vitamīnu daudzumu nevar uzņemt. Tas jādara ar uzturu, piemēram, ēdot piena produktus un zivis. Sabiedrībā pastāv arī viedoklis, ka saules iedarbības rezultātā uzlabojas imunitāte, tomēr, pēc dermatologu domām, starp iedegumu un imunitāti vienādības zīmi likt nedrīkst. Patiesībā ultravioletajos staros ādas šūnas, kuras ir atbildīgas par mūsu aizsardzību, iet bojā. Te svarīga ir nevis sauļošanās, bet atrašanās brīvā dabā, piemēram, sportojot. Tomēr ne visi speciālisti ir tik skarbi. Piemēram, Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) Dienai norādīja, ka mūsu platuma grādos sauļoties nav bīstami 40 minūtes līdz pat stundai, ja vien sauļošanās ierobežojumus nav noteicis ārsts.
Lai nerastos nopietnas ādas problēmas, īpaša vērība ādas veselībai jāpievērš konkrētām iedzīvotāju grupām. To vidū ir iedzīvotāji ar īpaši gaišu ādu. R. Karls skaidro, ka šiem cilvēkiem iedegums nemaz neveidojas, bet visbiežāk rodas tikai apsārtums. Tāpat īpaši jutīga āda ir bērniem, tāpēc bērniem tiešā saulē nevajadzētu ļaut uzturēties.
Saulē nedrīkstētu uzturēties arī cilvēki, kuriem jau ir bijušas problēmas ar ādas veselību, kā arī cilvēki, kuri lieto medikamentus. Lai arī zālēm uz ādu var nebūt nekādas ietekmes, tomēr saules ietekmē var rasties blakusparādības.
Jaunākie SPKC dati liecina, ka pēdējos gados saslimstība ar melanomu Latvijā ir nemainīgā līmenī - pērn bija 203, bet 2012. gadā - 213 jauni saslimšanas gadījumi. Arī mirstība ar melanomu pēdējo piecu gadu laikā būtiski nepieaug - pērn 83 gadījumi. Tomēr R. Karls atzīmē, ka daudzviet pasaulē katru gadu ādas vēža gadījumu skaits pieaug. Vietām gan parādās tendence, ka pieaug jaunu ādas vēžu gadījumu skaits, tomēr mirstības rādītāji nepalielinās. Tas skaidrojams ar to, ka cilvēki zina, kad jāvēršas pie ārsta. Latvijā ne vienmēr tas notiek.
Mediķi gan nemitīgi atgādina, ka, tiklīdz uz ādas redzamas kādas izmaiņas, piemēram, dzimumzīmju formas vai krāsas maiņa, vai čūlas, nekavējoties jādodas pie ārsta. Tāpat mediķa apmeklējums ieteicams arī tad, ja ādas veselība līdz šim nav pārbaudīta.