Adopcijas birokrātijas džungļos

Bērni būs bērnunamos tik ilgi, kamēr ģimenes vēlēsies adoptēt tikai zīdainīšus. Zīdainīšu nav. Lielāki bērni ir apmēram 2000 ar minimālām izredzēm uz adopciju. Jo tad, kad viņi bija zīdainīši, vecākiem vēl nebija atņemta vecāku vara un viņus nevarēja adoptēt. Visbiežāk notiek tā. Bet kad bērns ir juridiski brīvs, viņš jau ir tik liels, ka adoptēt viņu vairs neviens negrib. Ļoti žēl. Audžuģimenes statuss nudien ir risinājums.

Un cik tad bērnus un kāda vecuma esi adoptējis pats? Katrs cilvēks dara tik, cik spēj. Un ja ir ģimenes, kas vēlas adoptēt, ar nosacījumu, ka viņām iedod zīdainīti, tad tās ir viņu cilvēcisko spēju robežas. Nemaz nav tik viegli tikt galā ar bērnu, kas jau ir pāris gadus vecs vai jau skolnieks, ja šis bērns iepriekš ir bijis bērnu namā. Jāskatās uz to, ka ir daudzas ģimenes, kas neadoptē nekādus bērnus, ne lielus, ne mazus. Tāpēc nevajadzētu neko pārmest tiem, kas vēlas kaut vai maziņu.