Aizstāve skaidroja, ka 2012.gada 4.decembrī Čalovska dzīvesvietā notikusī kratīšana viņu pamatīgi pārsteigusi.
1985.gadā dzimušais vīrietis bijis šokā, ieraugot, ka kāds izsit viņa dzīvokļa logu un iemet pa to granātai līdzīgu priekšmetu. Šī likumsargu iebrukuma rezultātā sadedzināta istabā esošā gultasveļa, salauzts galds, sabojāta signalizācija utt. "Faktiski tika nodarīts nevajadzīgs kaitējums, kuru varēja arī nenodarīt," uzskata advokāte.
Aizturētais Latvijas pilsonis Imantas dzīvoklī mitinājies kopā ar saviem vecākiem, taču kratīšanas brīdī mājās bijis viens. Tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji no dzīvokļa izņēmuši Čalovska datoru, viņa vecāku datoru, kā arī cietos diskus un citus priekšmetus. Pats aizdomās turētais aizvests prom, bet dzīvoklis tikmēr atstāts neaizslēgts un neapsargāts, turklāt par Čalovska aizturēšanas faktu viņa tuviniekiem nav paziņots, preses konferencē klāstīja Bulgakova.
Advokāte pauda sašutumu par to, ka kratīšanā aktīvas darbības veikuši arī ASV izmeklēšanas iestāžu pārstāvji, lai gan Latvijas normatīvie akti paredz, ka gadījumā, ja tiek saņemts tiesiskās palīdzības lūgums no ārvalsts, tas jāizpilda Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, savukārt palīdzības prasītāji faktiski drīkst tikai būt klāt šajās darbībās, bet ne aktīvi tajās piedalīties. Bez tam Bulgakova ir sašutusi par to, ka sākotnēji Čalovskim nav bijusi iespēja sazināties ar advokātu.
Apsūdzības dokumentus aizturētais vīrietis saņēmis tikai 6.decembrī, kad tiesa lēmusi par viņa apcietināšanu, savukārt lēmums par apcietinājuma piemērošanu šajā gadījumā nav bijis pārsūdzams, skaidroja advokāte. Viņa uzsvēra, ka Latvijas un ASV gadījumā šī procedūra ievērojami atšķiras daudzos kriminālprocesuālos jautājumos. Pirmkārt, konkrēto apsūdzību pieņēma ASV zvērināto tiesa, nevis prokuratūra, kā tas būtu Latvijas gadījumā.
ASV varasiestādes par smagiem kibernoziegumiem kopā ar Čalovski apsūdz arī Krievijas pilsoni Ņikitu Kuzminu un Rumānijas iedzīvotāju Mihaju Paunesku. Čalovskis šo līdzapsūdzēto vārdus nekad agrāk nebija dzirdējis, preses konferencē apgalvoja viņa advokāte. Aizstāve uzsvēra, ka neticami izklausās arī apsūdzībā paustais, ka 27 gadu vecumā pie saviem vecākiem dzīvojošais datorspeciālists, kuram pat nepieder neviens nekustamais īpašums, ar noziedzīgajām darbībām būtu nopelnījis 50 miljonus dolāru (26,4 miljonus latu).
Saskaņā ar ASV krimināltiesību normām, par vienu no apsūdzības pantiem Čalovskim draud 30 gadu cietumsods, taču Savienotajās Valstīs tiesa galīgo sodu mēdz noteikt, saskaitot sodus, kas piespriesti par dažādos apsūdzības pantos paredzētiem nodarījumiem, un līdz ar to Čalovskim ASV var draudēt pat 67 gadu cietumsods, lai gan vienā no advokātes rīcībā nonākušajiem dokumentiem šis maksimālā cietumsoda termiņš minēts vēl lielāks - 82 gadi.
Turpretim Latvijā maksimālais brīvības atņemšanas soda termiņš, ko vispār kādam cilvēkam var piespriest, ir 20 gadi, lai gan par sevišķi smagu noziegumu, piemēram, par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, var piespriest arī mūža ieslodzījumu. Par mantiskiem noziegumiem gan Latvijas Krimināllikumā tik bargi sodi nav paredzēti.
Čalovska advokāte sacīja, ka viņas klients nav agrāk tiesāts un nekad arī nav bijis ASV. Pretēji iepriekš publiski izskanējušajai informācijai, Čalovskis neesot atskaitīts no studijām Rīgas Tehniskajā universitātē, bet 2008.gadā absolvējis šo augstskolu, kļūstot par diplomētu inženieri datorzinībās un datortehnikā.
Bulgakova uzskata, ka Čalovskis nekādā gadījumā nav izdodams ASV, jo tādā veidā tiktu pārkāptas viņa tiesības. Pirmkārt, cilvēkam ir tiesības zināt, kāpēc viņu grib izdot, bet šajā gadījumā pat tas nav īsti saprotams, uzsvēra aizstāve.
Kā ziņots, jautājumu par Čalovska izdošanas pieļaujamību ASV Latvijas Augstākā tiesa paredzējusi izskatīt 30.janvārī plkst.15. Lai gan prokuratūra lēmumu par Čalovska izdošanu bija pieņēmusi jau iepriekš, tas tika pārsūdzēts.
Čalovskis pēc ASV tiesībsargājošo iestāžu lūguma īstenotas speciālas operācijas laikā tika aizturēts savā dzīvesvietā Imantā pagājušā gada 4.decembrī. Lai jauno vīrieti pārsteigtu nesagatavotu, likumsargi viņa dzīvesvietā iekļuva, pa trosēm nolaižoties no daudzstāvu mājas jumta. Vēlāk tiesa Čalovskim kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu, kurā viņš atrodas joprojām, pastāstīja advokāte.
Krimināllietu izmeklē ASV tiesībsargājošās iestādes, tāpēc Latvijas prokuratūra nav tiesīga atklāt apsūdzības būtību, šonedēļ skaidroja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga.
ASV tiesībsargājošās iestādes uzskata, ka trīs aizturētie vīrieši ir atbildīgi par datorvīrusa Gozi Virus radīšanu un uzturēšanu. Ar šo vīrusu tika inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 000 datoru ASV. Vīruss nonācis pat ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoros.
Internetā publiski pieejamā informācija liecina, ka Gozi Virus ticis radīts, lai piekļūtu datiem par svešiem banku kontiem un pēc tam iztukšotu tos. Ar minēto vīrusu dators var tikt inficēts, atverot šķietami nekaitīgu PDF formāta failu.