Intervijā aģentūrai LETA Agešins pauž viedokli, ka valstiski domājošiem politiķiem un vienkārši loģiski domājošiem cilvēkiem ir jāskatās uz priekšu, jāapspriež nevis tas, kas notiks referenduma vai nākamajā dienā, 19.februārī, kādi skaļi paziņojumi būs vēl no dažādu politisko partiju puses, bet jādomā kompleksi, kas notiks tuvākā pusgada un gada laikā.
Ja viss turpināsies tādā garā, kā pašlaik, ja turpināsies nacionālā jautājuma cilāšana un eskalācija, tas var slikti beigties, uzskata Agešins. Lielākā daļa pie mazākumtautībām piederošu cilvēku neesot apmierināti ar stāvokli etnopolitikas jomā, savukārt politiskā elite šajā jomā sevi esot diskvalificējusi, jo distancējas ne tikai no problēmas risināšanas, bet arī no tās apspriešanas pēc būtības. Cilvēku bažas un idejas šajā jomā mūsu valstī netiekot ņemtas vērā. Nenotiek nopietns dialogs par šiem jūtīgajiem jautājumiem. Tas izraisa spriedzi un iedragā sabiedrības saliedēšanu, provocē uzskatu radikalizāciju, ir pārliecināts Agešins.
Pēc Agešina domām, ir nepieciešams sasaukt tautu forumu jeb sapulci ar mērķi kliedēt stereotipus, aizspriedumus un baumas par latviešiem un nelatviešiem. Par tā rīkotājām varētu kļūt, savstarpēji vienojoties, nevalstiskās organizācijas un sabiedriski aktīvi cilvēki, kas nav saistīti ar politiku un negrasās izpatikt vēlētājiem. Nevalstiskās organizācijas šādu forumu varētu reāli vai virtuāli noorganizēt, lai dažādu slāņu cilvēki izrunātos savā starpā.
Forums varētu izstrādāt rīcības plānu, kā Latvijā turpmāk dzīvosim kopā, nevis blakus, norāda SC pārstāvis. Šī foruma laikā nevis politiķi, bet tautas pārstāvji, nevalstiskais sektors varētu izrunāties savā starpā par samilzušajām problēmām. Forums varētu kļūt par dialoga sākumu ar mērķi pārvarēt ksenofobiju un pašsegregāciju mūsu sabiedrībā. "Latviešiem un nelatviešiem jāsēžas pie sarunu galda, citas izejas nav," uzskata Agešins.
Agešins saskata piecus konkrētus iemeslus, kuru dēļ liela daļa pilsoņu 18.februāra referendumā balsos par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Pirmais ir atsevišķu politiķu provokatīvie mēģinājumi iznīcināt mazākumtautību skolas ar parakstu vākšanu referendumam par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā. Ar šādu iniciatīvu pērn nāca klajā nacionālā apvienība Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK.
Nacionālajām minoritātēm Latvijā jābūt pārliecībai, ka viņu bērni dzimtajā valodā varēs iegūt vismaz vidējo izglītību, ka mazākumtautību skolas netiks iznīcinātas. Šī sarkanā līnija tika bez iemesla pārkāpta. Tas, pēc Agešina teiktā, ir ļoti aizvainojoši. Daudziem cilvēkiem tas ir galvenais iemesls un iegansts, lai dotos uz referendumu un balsotu par krievu valodas statusa maiņu Latvijā.
Otrais iemesls ir nepilsoņu problēma. Tas ir principa jautājums, kāpēc Jānim nav jānaturalizējas, bet Ivanam ir jāiet un jākārto naturalizācijas eksāmeni. Abi dzimuši, piemēram, 1960.gadā, bērnībā spēlējušies vienā pagalmā. To ir grūti izskaidrot ar juridiskām formulām, uzskata Agešins.
Trešais iemesls ir Valsts valodas inspekcijas darbība, kura veicot tikai represīvas funkcijas. Pašlaik saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu cilvēkus, kuri labi nezina latviešu valodu, valodas inspekcija bez brīdinājuma uzreiz soda ar naudas sodu.
Ceturtais iemesls ir Saeimas nevēlēšanās atzīt pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus par svinamu vai vismaz atzīmējamu dienu Latvijā. Saskaņas centrs to ir rosinājis vismaz desmit reizes, bet priekšlikums vienmēr ir ticis noraidīts. Jāņem vērā, ka pareizticīgie vai vecticībnieki Latvijā ir 300 000 cilvēku.
Piektais iemesls, kas mudinot cilvēkus doties uz referendumu un balsot par, esot Saskaņas centra vēlētāju pazemošana pēc 11. Saeimas vēlēšanām. Par SC vēlēšanās nobalsoja 259 930 jeb 28,36% vēlētāju, kas nodrošināja 31 mandātu parlamentā. SC ieguva vēlēšanās pirmo vietu, saņēma visvairāk mandātu, tomēr tika atstāts opozīcijā.
Agešins arī iesaka politiskajai elitei šajā situācijā mazināt savu agresīvo retoriku un izvairīties no raganu medībām. Lūk, tikai daži "domu graudi", kuri izskanējuši valsts amatpersonu un Saeimas deputātu runās, rakstos un sociālajos tīklos pēdējo mēnešu laikā. Piemēram, "krievu valodu atbalsta valsts ienaidnieki", "par krievu valodu balso noziedznieki cietumos", "tie ir psihiski nelīdzsvaroti cilvēki, kuriem jāpārbaudās", "tā ir piektā kolona, Maskavas spalvainā roka, okupantu atvases". Ja tā Saeimas deputāti izsakās par saviem līdzpilsoņiem, tad kādu attieksmi viņi cer sagaidīt, jautā SC pārstāvis.