Šī iniciatīva ir būtisks solis, lai identificētu un mazinātu draudus, ar kuriem mediju profesionāļi sastopas, pildot savus profesionālos pienākumus. Tostarp būtiski ir radīt pierādījumu bāzi, jo līdz šim neviena institūcija vai organizācija Latvijā neapkopo informāciju par žurnālistu vajāšanas gadījumiem.
Ziņojumu apkopošana pirmo reizi Latvijas mediju praksē ļaus izveidot faktu bāzi, kas sniegs pierādījumus sabiedrībai, politikas veidotājiem, tiesībsargājošajām un starptautiskajām organizācijām, neļaujot atrunāties, ka šāda problēma neeksistē. Tas palīdzēs uzlabot žurnālistu aizsardzību.
Lai padarītu ziņošanu ērtāku un nodrošinātu informācijas apkopošanu, LŽA mājaslapā ir izveidota īpaša "trauksmes poga" - platforma, kurā iespējams iesniegt ziņojumus par piedzīvotiem vardarbības, naida runas vai vajāšanas gadījumiem. Ziņošana iespējama arī anonīmi. Ziņot par notikušo var kā paši žurnālisti, tā arī citi cilvēki, kas to ir pamanījuši.
Izveidoti konti arī sociālo tīklu platformās, kurus ikviens var atzīmēt jeb ietagot pie ierakstiem, kas satur pazīmes par naida runu pret mediju darbiniekiem, vardarbību, vajāšanu vai iebiedēšanu. Šie konti ir: "X" - @TrauksmesPoga, "BlueSky" - @trauksmespoga.bsky.social, "Facebook" - " "Threads" - @TrauksmesPoga, "Instagram" - @trauksmespoga.
Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā un pasaulē situācija žurnālistu drošības jomā ir pasliktinājusies. Saskaņā ar "Reportieri bez robežām" datiem, 2021.gadā visā pasaulē tika nogalināti 55 žurnālisti, 2022.gadā - 63, bet 2023.gadā - 55, taču šogad nogalināto žurnālistu skaits jau pārsniedzis 50 gadījumus.
Latvijā pēdējos gados ir reģistrēti vairāki skaļi gadījumi, kad žurnālisti kļuvuši par tiešsaistes un reālās dzīves uzbrukumu mērķiem, taču oficiāla datu apkopošana līdz šim nav veikta.
Eiropas Savienībā ir veikti pētījumi, kur žurnālisti norāda, ka regulāri piedzīvo uzmākšanos vai draudus profesionālās darbības dēļ. Latvijā šādi pētījumi nav veikti, bet gadījumi, kas fiksēti nozarē, rāda līdzīgas tendences.
Naida runa un draudi ir pieaugoša problēma kopumā Latvijā. Arī žurnālisti un mediju darbinieki saskaras ar plašu apvainojumu klāstu - sākot no aizvainojošām piezīmēm līdz pat sistemātiskiem draudiem un vajāšanai. Agresīvi verbāli uzbrukumi kļūst par ikdienas realitāti, kas ne tikai apdraud žurnālistu emocionālo un fizisko drošību, bet arī veicina pašcenzūru, polarizāciju un sabiedrības uzticības zudumu neatkarīgai žurnālistikai.
"Žurnālistu darbs paredz arī tā kritiku, tā ir pat ļoti vajadzīga, lai stiprinātu žurnālistikas kvalitāti un diskusiju par to. Vienlaikus ir svarīgi neļaut zem šīs "kritikas" paslaucīt aicinājumus uz vardarbību, naida runu, cilvēka cieņu un godu aizkarošus izteikumus. Ceru, ka šī LŽA iniciatīva palīdzēs mediju darbiniekiem tikt sadzirdētiem, kā arī vairos izpratni par drošību un ar to saistītajiem riskiem," sacīja LŽA valdes priekšsēdētājs Filips Lastovskis.
LŽA valdes locekle, Latvijas nacionālā kontaktpunkta koodinatore žurnālistu drošības jautājumos Anastasija Tetarenko-Supe uzsver: "Vajāšana, draudi un naida runa ir ne tikai personiski aizvainojumi, bet tie ir arī uzbrukumi vārda brīvībai, kas ir demokrātijas stūrakmens. Šī ir problēma, kuras ignorēšanai var būt augsta cena. Trauksmes platforma un ikviena iesaiste šī jautājuma virzīšanā ir mūsu iespēja dokumentēt situāciju un rīkoties."
Vienlaikus LŽA aicina ikvienu mediju darbinieku, kas profesionālo pienākumu dēļ saskaras ar vajāšanu, naida runu un vardarbību, vērsties tiesībargājošajās institūcijās, jo arī šādi tiek stiprināta kārtības sargu apziņa, ka problēma pastāv un jārisina. LŽA arī ar saņemtajiem ziņojumiem iepazīstinās tiesībsargājošās institūcijas.