Portāls ziņo, ka, lai samazinātu nodokļu slogu, kas jāmaksā Latvijas valstij no lidsabierības pilotiem maksātā atalgojuma, airBaltic 2009. gadā pilotus pārformēja darbam Kipras ofšorā reģistrētā kompānijā Baltic Airlines Services Limited. Nodokļu optimizācijai tika izraudzīta shēma, kurā pilotiem pārdotas Kipras kompānijas akcijas, no kurām viņi ik mēnesi saņēma dividendes 35 latu apmērā, kas kapteinim līdz šim vidēji nodrošināja aptuveni 4 000 eiro ienākumus mēnesī, bet otrajam pilotam - ap 1 800 eiro ienākumus.
Pietiek.com vēsta, ka airBaltic padomē tikusi apspriesta iespēja pilotus noformēt darbā jau esošā vai jaundibināmā airBaltic meitassabiedrībā, kas būtu reģistrēta Latvijā, bet citādi ļautu turpināt B.Flika ieviesto nodokļu optimizācijas praksi. Plānots, ka piloti līdzīgi kā iepriekš attiecībā uz Kipras ofšoru kļūtu par uzņēmuma līdzīpašniekiem, regulāri saņemot algu dividendēs. Apsvērts arī, ka daļu darba samaksas piloti saņemtu algās, no kurām tiktu maksāts arī sociālais un iedzīvotāju ienākuma nodoklis, liecina informācija, ko snieguši vairāki pietiek.com avoti lidsabiedrībā un Satiksmes ministrijā. Nodokļu likme, kas jāmaksā no dividendēm, ir 15%, kas ir būtiski mazāk nekā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas jāmaksā no algas. Turklāt nerezidentiem, kādi ir daļa airBaltic pilotu, nodokļu likme par dividendēm ir vēl zemāka - 2%-15%.
airBaltic padomes priekšsēdētājs, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš nebija gatavs pietiek.com komentēt plānotos risinājumus pilotu atalgojuma jautājumā. To, ka airBaltic tā dēvētajā "reshape" plānā jeb restrukturizācijas un izdevumu optimizācijas pasākumos tiek domāts arī par izdevumu optimizēšanu attiecībā uz pilotu atalgojumu, pietiek.com nenoliedza cits lidsabiedrības padomes loceklis Kaspars Briškens, kurš airBaltic pārstāv Satiksmes ministriju. Neatklājot detaļas, K.Briškens, kurš ir arī satiksmes ministra Aivja Roņa padomnieks, apgalvoja, ka jebkurā gadījumā visi nodokļi tiks nomaksāti, taču neprecizēja - kādi.