"Jau tagad liela daļa bez vecāku gādības palikušo bērnu nāk no vides, kurā radinieki nav spējīgi uzņemties rūpes. Šīs ģimenes jau vairākās paaudzēs ir ar smagu risku, un pašiem vecākiem nepieciešama pastāvīga un ilgstoša palīdzība, lai viņi varētu uzturēt un aizsargāt paši sevi," norāda biedrības Zvannieku mājas valdes priekšsēdētāja Sandra Dzenīte-Cālīte, kura uzskata, ka iecerētie grozījumi pasliktinās bez vecāku gādības palikušo bērnu stāvokli. Pret valdības iecerētajām izmaiņām iestājas vēl sešas organizācijas, kas apvienojušās Alternatīvās bērnu aprūpes aliansē, - tās aicinājušas augstākās amatpersonas minētos likuma grozījumus neatbalstīt.
Skarbs savā vērtējumā par valdības plāniem ir likvidētā Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra kādreizējais direktors Jānis Gulbis: "Tas darīts, lai arvien vairāk mazu bērnu varētu nodot audžuģimenēm vai bērnunamiem, no kurienes tos ātri un izdevīgi aizsūtīt ārzemju adopcijā. Ar šiem bērnu aprūpētājiem bāriņtiesas var manipulēt, kā grib, savukārt aizbildnis jau ir traucēklis, jo ir līdzvērtīgs vecākam."
Zvannieku māju valdes locekle Linda Baļčūne uzskata, ka grozījumu pieņemšanas gadījumā visneaizsargātākie būs zīdaiņi un mazi bērni, jo viņu situācijā nevarēs noteikt, ar kuru personu izveidojusies emocionālā saikne, lai bāriņtiesas pārstāvis zinātu, ko iecelt par aizbildni. Tādējādi, ja likumisko gādību par šiem bērniem neuzņemsies kāds radinieks, viņi nonāks audžuģimenē vai bērnunamā.
Visu Kristīnas Putincevas rakstu lasiet ceturtdienas, 8. maija, laikrakstā Diena!