Aizsardzības komisija atbalsta stingrākas prasības KNAB vadītāja amata kandidātiem

Tomēr prezidenta iesniegtais likumprojekts komisijā tiks uzlabots, ņemot vērā Ģenerālprokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Tieslietu ministrijas viedokļus," norādīja komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis."Likumprojektā jāprecizē piedāvātā norma par kandidāta izglītību, profesionālo pieredzi un politisko darbību. Iespējams, vienlaikus jādebatē arī par pašu kandidātu izvirzīšanas procesu, lai tas būtu profesionāls un politiski neitrāls. Pretendentu varētu izvērtēt speciāla komisija, līdzīgi kāda tika izveidota, lai vērtētu Normunda Vilnīša atbilstību amatam. Šādā komisijā būtu jāiesaista ģenerālprokurors, pārstāvji no Augstākās tiesas, Satversmes aizsardzības biroja, Drošības policijas un arī kāds pretkorupcijas jomas eksperts," pauda A.Latkovskis.Valsts prezidents iesniegtajā likumprojektā piedāvā kritēriju, ka amata kandidātam jābūt vismaz divu gadu pieredzei operatīvajā un izmeklēšanas darbā. Taču saskaņā ar šādu formulējumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatam nevarētu pretendēt ne tiesneši, ne prokurori, skaidroja Ģenerālprokuratūras un Tieslietu ministrijas pārstāvji.Atsevišķi komisijas deputāti atzina, ka sīku kritēriju noteikšana likumā sevi var neattaisnot, tādējādi samazinātos iespējas atrast patiesi piemērotu KNAB vadītāju.Deputātiem un iesaistīto institūciju pārstāvjiem bija dažādi viedokļi, vai likumā kā vienu no kritērijiem noteikt labu pretendenta reputāciju. Šī ir juridiski nekonkrēta prasība, taču ir ierakstīta likumos kā kritērijs vairāku amatpersonu atlasei, skaidroja Tieslietu ministrijas pārstāve.Komisija rosinās likumprojektu „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” Saeimā skatīt kā steidzamu divos lasījumos.