Aizvadītajā gadā skaļākie noziegumi bijuši saistīti ar vardarbību un augstu amatpersonu korupciju

"Vienotība" pirmdien valdes sēdē uzklausīja frakcijas deputātu Ingmāru Čaklo par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) konstatētajiem pārkāpumiem viņa dzīvesbiedres Daces Čaklās saimnieciskajā darbībā un lēmumu pieņems pēc tiesas sprieduma, portālu ”Delfi” informēja partijas pārstāve Laila Timrota. "Vienotības" valdes rīcībā nav oficiāli iegūstamu dokumentu no VID, kas apliecinātu, ka Čaklā uzņēmums būtu rīkojies pretlikumīgi, tādēļ, lai pieņemtu lēmumu par turpmāko rīcību, valde lēmusi sagaidīt tiesas spriedumu. Vienlaikus Čaklais paudis gatavību rīkoties atbilstoši valdes rekomendācijām gadījumā, ja tiesas lēmums būs viņam nelabvēlīgs, informēja Timrota.

Solvita Āboltiņa, Valdis Dombrovskis, Dzintars Zaķis "& Cie" jūtas guvuši pareizo mācību no priekšteču - "stabilitātes garanta" Aigara Kalvīša un pašizolētībā gluži vai autiskā Ivara Godmaņa - karjeras bēdīgā gala. "Vienotības" vadoņi tic, ka šie vīri, neskatoties uz ārējo bravūru, vienkārši bija nepietiekami pašpārliecināti un biezādaini, tāpēc krīzes brīdī salūza zem sabiedriskās domas (vai par tādu uzdota spiediena) smaguma. Tagadējie varas nesēji ir izkopuši savas ādas biezumu un imunitāti pret publisku kritiku - galu galā, viņi taču tuvplānā vēroja, kā tiek veidota "tautas balss", vai paši piedalījās tās veidošanā, bet tagad jūtas iekļāvuši savā varas sistēmā visus vērā ņemamos viedokļa paudējus. Vājš mierinājums, ka "iekļautajiem", atjēgšanās šajā apburtajā lokā sāp vairāk nekā man. Viņi galu galā sevi ir ieguldījuši gan "lietussargu un maipuķīšu revolūcijās", gan "tiesiskuma koalīcijā". Kad Aivars Ozoliņš strostē premjerpartijas bonzas, viņa nežēlīgi argumentētajās dusmās ir jaušams patiess tēvišķums - vai pat tīri freidisks mātišķums. Jācer, ka vismaz "draudzīgo", "pietuvināto", "afilēto" mediju vai NVO pārstāvju kritika spēs izbrīnīt "Vienotības" eliti un izlauzties cauri paštaisnības čaulai. Turklāt "Vienotībā" noteikti netrūkst municipālpolitiķu un citu cilvēku, kuri paši nevēlas piedzīvot "oranžo" novadnieku vai paziņu sūro likteni pēc Andra Šķēles sarīkotās Tautas partijas pašnāvības. Jādomā, ka viņi kopējās lietas un sevis labā sarosīsies pietiekami ilgi pirms pašvaldību vēlēšanām. Jo bija naivi cerēt, ka iekšējās problēmas tiktu atklāti izrunātas un koriģētas partijas kongresā - to no īstiem latvju politiķiem nesagaidīsi. Ir daudz veidu, kā "Vienotībai" sevi reorganizēt vai "pārfomatizēt", lai padarītu sevi efektīvāku un pievilcīgāku vēlētājiem. Piemēram, man regulāri lasot nedēļraksta "Ir" komentārus vai intervijas, pats no sevis uzrodas iespaids, ka redakcija, ja tikai kāds tai dotu šādu iespēju, ēlertiskā apņēmībā jau būtu apvienojusi "Vienotību" un Reformu partiju jaunā politprojektā, kura "motori" būtu publiski enerģiskākie ministri - Ilze Viņķele, Andris Vilks, Daniels Pavļuts un Roberts Ķīlis, atstājot Dombrovskim un Zatleram svētbilžu lomu un "iznesot aiz iekavām" dažas lielmanībā jau pārāk šerpas (abu dzimumu) madāmas. Protams, diez vai šāds plāns pastāv, taču, ja to īstenotu, drīz būtu jūtams paliekošs pozitīvs efekts kaut vai reitingu tabulā. Šobrīd gan sabiedrība, gan citi valdības partneri ir vitāli ieinteresēti "Vienotības" dzīvotspējā vismaz vēl pāris gadus, un labprāt neļautu tai spēlēties ar sērkociņiem. Tiesa, no malas paveikt kaut ko lietas labā ir grūti. Jo ne sabiedrība, ne partneri, piemēram, nevarēja nobremzēt Sarmītes Ēlertes izvirzīšanu. Nevarēja atturēt Zaķi no PVN optimizācijas. Tāpēc nedrīkst taču tagad prasīt, lai Nacionālā apvienība vērstos pie vēlētājiem, piemēram, ar mudinājumu: "Mīļie atbalstītāji! Lai katrā ģimenē viens laulātais balso par mums, bet otrs - par "Vienotību"! Citādi premjerpartija izgāzīsies vēlēšanās, tajā iestāsies krīze un šķelšanās, kas var beigties ar tagadējās valdības krišanu un velnszinkādas izveidi!"

normunds_g Pirms 25 min Ilža Viņķeļa nesen teiktais par PSRS laikos dzimušajiem un dzīvojušajiem drīzāk ir kādas okupācijas varas pārstāvja cienīgs izteikums. To visu liekot kopā, atliek vienīgi doma, ka visu valstī nosaka baņķieri (tā kā mums savas bankas nav, to dara citu valstu privātkapitāls + citas valdības, kas ir šo banku kapitāldaļu īpašnieces). Pazīmes: baņķieriem interesē tikai naudas drošība un vairošanas potenciāls, bet sociāli un ekonomiski vājie Latvijas iedzīvotāju slāņi nevar būt viņu interešu lokā - tie nav potenciāli zelta kredītkartes klienti. Tāpēc arī nav rūpju par tiem. Tomēr pārsteidz lielie robi pasaules vēsturē, - sabiedrība, kuras ienākumi krītas vai ir mazi, neizbēgami kriminalizējas. Un top arvien vienkāršāka izpausmēs un vēlmēs. Bez attīstības perspektīvām. Tātad tas rada risku valstiskumam.