Alda Dublinā: Gribas mājās. Mēs atgriezīsimies nākamgad

jā, jā, atkal tie paši cilvēki intervēti.. kā viena blice.. kā ar tiem, kas TUR strādā labākos amatos? kapēc tos neintervē? kuri ir vadošos amatos, biržās, bankās vai politiskās - juridiskās organiz'ācijās? ir arī profesionālas intereses tur iegūt praksi, kas tai pašai mūsu LV būtu noderīga, bet par to ne vārda, tādus taču arī mums pēc tam atpakaļ nevajag,, vai ne? tautas nodevēji vai vienk cilvēki ar smadzenēm un uzdrošināšanos, plašāku skatījumu.. poļi gan savējos neapd****, kas aizbrauc. ak, m\ēs, skauģu dzimums....

Taks nebrauc uz LV, tur is meeslu bedre, nozelosi visu savu muzu ja tur atgriezisies. Cits limenis ir arzemes

"..Bet skumjākais ir tas, ka valdība neliekas ne zinis un neko nedara, lai katru gadu kaut par 1000 palielinātu šo darbavietu skaitu! Tā vispār neliekas ne zinis, tikai runā, runā, runā, runā ..." Tieši tā, bet komentāristi tik ārdās savās biksēs. Streikot vajag beidzot taču. Atstāt bez elektrības, siltuma, ūdens Saeimu, ministrijas un citas liekēžu kompānijas, lai ņem lāpstu un iet strādāt par santīmiem, tad beidzot sāks domāt...Varbūt.

Vai zurnaliste nepacenstos tomer pieverst lielaku uzmanibu vietu nosaukumiem? Un kaada jeega shaadaam intervijaam? Praktizeejas? Peec profesionaalas neizskataas. Tad jau mees te Irijaa savus stastinjus katrs varam pa e-pastu aizuutiit, nevaja teereeties bijetei lidot uz shejieni!!!

ka tas ir labākais bērnam. Bērns jau pieradis pie īru laipnības, pie citiem bērniem. Iegrūdīs viņu Latvijas agresīvajā skolas vidē un izdarīs beigās puikiņš pašnāvību. Te jau bija nesen viens tāds gadījums ar 9 gadīgu čalīti. Tā kā mīļie vecāki, apdomājiet labāk. Latvija ir mīļa, kad pēc īsa atvaļinājuma kāpjam ļotenē un atpakaļ. Kad jādzīvo uz vietas, ir pavisam cita lieta. Nīgrums, nelaipnība, negodīgums, mantkārība un necieņa pret citiem ir mūsu LV parastā ikdiena.

Šīs fotogrāfijas un video nav uzņemti ļaundabīgās okupācijas laikā – tajos laikos milicija cīnījās ar šādiem sociālajiem elementiem, nosūtot tos uz darba nometnēm, piemēram, Olaini. Tā ir brīvās (un izsalkušās) Latvijas hronika. Utu ķērājs Zemitānu stacijā Otrā reportāža – brīvā un izsalkusī Latvija ================ Arī šāda ir realitāte.

Latvijā saņem par 2400 latiem mazāk nekā Igaunijā. Kopumā pie vienāda neto algas līmeņa - 350 latiem «uz rokas» - vecāki Latvijā līdz bērna divu gadu vecumam pabalstos saņem par 45% jeb gandrīz 2400 latiem mazāk nekā Igaunijā. Pēc nākamajā gadā plānotajām izmaiņām Latvijas pabalstu sistēmā, kad tiks paaugstināti pabalstu «griesti», atšķirība starp pabalstu apmēru abās valstīs vidēja un augsta ienākuma ģimenēs samazināsies aptuveni par trešdaļu, tomēr ģimenēs ar zemiem ienākumiem joprojām būs tikpat liela.. Tik būtiska starpība starp valsts finansiālo atbalstu jaunajām ģimenēm ir saistīta ar to, ka . Igaunijā vecāku pabalsts tiek izmaksāts līdz bērna pusotra gada vecumam, bet Latvijā - tikai līdz gadam.. Vecākiem grūtības nodrošināt bērna pieskatīšanu. «Šīs situācijas dēļ Latvijā daudzi vecāki ir spiesti atgriezties darba tirgū brīdī, kad bērns ir vienu gadu vecs. Tomēr rindas bērnudārzos un tas, ka grupiņās uzņem bērnus tikai no pusotra vai pat divu gadu vecuma, vecākiem rada grūtības nodrošināt bērna pieskatīšanu un nereti arī lielus papildu izdevumus,» norāda institūta direktore Ieva Use-Cimmermane.. Pētījumā konstatēts, ka . arī Lietuvā valsts finansiālais atbalsts jaunajiem vecākiem kopumā ir lielāks nekā Latvijā,. jo ir ieviestas izvēles normas, kas ļauj pašiem vecākiem lemt, vai pabalstu saņemt viena vai divu gadu periodā pēc bērna piedzimšanas. Izvēloties pabalstu saņemt ilgāk, ikmēneša pabalsts ir mazāks, tomēr kopumā divu gadu laikā saņemtā naudas summa ir vidēji par 13% lielāka nekā Latvijā. Turklāt Lietuvā viens no vecākiem, kas izvēlējies ar bērnu mājās palikt divus gadus, otrajā gadā var paralēli arī strādāt, nezaudējot pabalstu.. Vecāku pabalsts Latvijā vismazākais. Arī Latvijā institūta iepriekš veiktā jauno vecāku aptaujā divas trešdaļas respondentu atklāja, ka būtu gatavi saņemt mazāku ikmēneša pabalstu, bet ilgāku laiku.. Tāpat Baltijas pētījumā atklātas arī būtiskas atšķirības minimālajā vecāku pabalsta apmērā, kas Lietuvā ir divas reizes augstāks nekā Latvijā, savukārt Igaunijā sasniedz gandrīz 200 latu, kas ir divtik vairāk kā Lietuvā un četras reizes vairāk nekā Latvijā.. Pētījums par valsts finansiālo atbalstu vecākiem un bērniem Baltijas valstīs veikts šā gada septembrī, uz konkrētu ģimenes modeļu pamata aprēķinot atbalsta apmēru visās trīs valstīs. Aprēķini veikti ģimenēm, kas gaida pirmo bērnu, par periodu no grūtniecības līdz bērna divu gadu vecumam.