Pēc Aldermanes domām, tas ir Latvijas kauns, ka Pilsonības likums ir ar kļūdām, tajā ir atstātas atsauces uz likumu normām, kuras vairs neeksistē. Valdošajā koalīcijā ilgus gadus bija vienošanās, ka Pilsonības likumu nedrīkst grozīt.
Viņasprāt, vajadzētu vienoties, ka cilvēkiem, kuri ir sasnieguši noteiktu vecumu - piemēram, 65 vai 70 gadus, pilnīgi pietiktu, ja naturalizējoties viņi nokārto latviešu valodas eksāmenu sarunu valodas līmenī, tādējādi apliecinot, ka spēj kontaktēties. Ar testiem, kas tiek prasīti naturalizācijas eksāmenā, daudzi vecāka gada gājuma cilvēki nemaz neprot strādāt. Un jebkurš tests vairāk ir atmiņas, ne valodas zināšanu pārbaude.
Problemātisks, pēc Aldermanes domām, ir jautājums par Latvijas pilsonības automātisku piešķiršanu nepilsoņu jaundzimušajiem bērniem, vienlaikus dodot vecākiem tiesības no tās atteikties. "Es prognozēju, ka būs diezgan liels atteikšanās vilnis. Ja vienā ģimenē ir pilsoņi un nepilsoņi, tas rada problēmas, piemēram, ceļojot uz Krieviju un citām NVS valstīm," teica Aldermane.
Jābūt konsekvencei jautājumā par dubultpilsonību. Aldermane ir simtprocentīgi par to, ka dubultpilsonība ir jāpiešķir visiem Latvijas pilsoņu bērniem, kuri ir dzimuši ārzemēs, ja viņu vecāki ir aizbraukuši no mūsu valsts. Šajos gadījumos dubultpilsonības jautājums noteikti būtu risināms pozitīvi.
Vairāk iebildumu Aldermanei ir pret ierosinājumu dubultpilsonību reģistrācijas kārtībā piešķirt visiem, kuriem ir "latviskās saknes" neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo - Austrālijā vai Krasnojarskas apgabalā. Pēc viņas domām, valsts tādējādi nonāks dīvainā situācijā, kas var radīt protestu vilni, jo automātiski tiks uzņemts pilsonībā liels skaits cilvēku, kas neprot latviešu valodu, bet turpinās ignorēt nepilsoņus, kuri dzimuši Latvijā.
Aldermane arī norāda, ka starptautiskā likumdošana nepieļauj pretendentus uz dubultpilsonību šķirot pa valstīm. Eiropas Savienības un NATO valstīs dzīvojošajiem dubultpilsonību varētu atļaut, savukārt citās valstīs dzīvojošajiem - nē. Aldermane ir pārliecināta, ka tūlīt būtu sūdzības pret Latvijas valsti gan Strasbūras Cilvēktiesību tiesā, gan mūsu pašu Satversmes tiesā.
Strādājot pie Pilsonības likuma grozījumiem, pēc Aldermanes domām, nedrīkst ne pārcensties, ne arī izlikties, ka viss ir kārtībā.
Viņa savulaik esot pārliecinājusi tieslietu ministru Gaidi Bērziņu (VL-TB/LNNK), ka Latvijā ļoti svarīgi būtu iedibināt Pilsoņu dienu, lai modinātu visos Latvijas pilsoņos neatkarīgi no viņu tautības lepnumu par savu valsti, patriotisma jūtas, vēlmi vairāk uzzināt par Latviju. Šī ideja neradās no tukša gaisa. Tika pētīta ASV, Kanādas, Skandināvijas valstu pieredze, kur cilvēkos ir ļoti augsta patriotisma izjūta. Patriotisma jūtas tur tiek audzinātas jau no bērnudārza vecuma. Aldermane pati, būdama ASV, redzējusi, kā bērnudārzā diena sākas ar ASV himnu, un visi bērni to noklausās miera stājā, rociņu uzlikuši uz sirds.
Lai sagatavotu likuma grozījumus par Pilsoņu dienas iedibināšanu, 2008.gadā Tieslietu ministrijā tika izveidota speciāla darba grupa, kuru tika uzticēts vadīt Tieslietu ministrijas Nozaru departamenta direktorei Olgai Zeilei. Darba grupā tika iekļauti Tieslietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Naturalizācijas pārvaldes, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Darba grupa strādāja pus gadu. Vēl šodien uz Aldermanes rakstāmgalda kā atmiņa no tā laika stāv likumprojekts par Pilsoņu dienas iedibināšanu, kas tā arī netika virzīts pieņemšanai Saeimā. Tagad Aldermane iecerējusi to piedāvāt pieņemšanai Rīgas domei.