Informēs valdību
IZM darba grupas vadītāja, Izglītības departamenta direktore Līga Buceniece norādīja: lai gan bija paredzēts, ka 8. aprīlī būs pēdējā darba grupas sēde, tomēr vajadzēs vēl vienu, kurā darba grupas locekļi sniegs aprēķinus, izanalizējot, kā jaunais modelis varētu izskatīties konkrētā izglītības iestādē (tarifikācija). Pēc tam – iespējams, maija vidū – IZM iepazīstinās Ministru kabinetu (MK) ar darba grupas informatīvo ziņojumu. Taču tas nenozīmē, ka šim jautājumam tiek pielikts punkts. Līdz 2022. gada 1. septembrim, kad tas stāsies spēkā, vēl ir laiks to nopulēt un uzklausīt iesaistīto pušu un ekspertu viedokļus.
IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone atgādināja, ka jaunajā darba samaksas modelī finansējumu aprēķinās uz normēto klasi mācību plāna īstenošanai, ņemot vērā skolu grupas (lielas, vidējas, mazas). To, kādi būs gala skaitļi, ietekmēs arī 2022. gada valsts budžeta veidošanās process un tas, cik liels finansējums būs nepieciešams jaunā modeļa ieviešanai. Grozījumus normatīvajos aktos projekta veidā gribētos redzēt 2022. gada februārī vai martā, teica Jansone.
Slodze 60:40
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga atzina, ka pārmaiņām būs liela fiskālā ietekme – būs vajadzīgi papildu 406 miljoni eiro. "Tā ir iespaidīga summa, kas var šokēt sabiedrību, taču tā rāda, cik daudz sava laika un enerģijas līdz šim pedagogi dāvinājuši, kas nav ticis apmaksāts," akcentēja Vanaga. Lai gan vēl nav apzināts, cik liels ietaupījums būs no skolu tīkla optimizācijas, taču ir skaidrs, ka vidusskolu "apcirpšana" nenesīs būtisku pienesumu darba samaksas reformai. Katrā ziņā tie nebūs ne 20%, ne 30%. Tāpēc ir objektīva prasība pēc papildu finansējuma. Viņa pauda gandarījumu, ka šajā darba grupas sēdē izdevies atgriezties pie proporcijas 60:40 slodzes sadalījumam: "Saprotam, ka tas prasīs vairāk pedagogu un aktualizēsies vakanču jautājums. Tai pašā laikā nevaram pieļaut neapmaksāta darba veikšanu un slodzes sabalansētībai jābūt. Īpaši, ja mēs vēlamies kāpināt dažādus kvalitātes aspektus."
Jansone gan uzsvēra, ka minētā summa ir ļoti indikatīva. Esošie aprēķini veikti, pamatojoties uz 2020. gada 1. septembra skolēnu skaitu un pašreizējām pedagogu likmēm. Summa varētu mainīties, jo sekos jauni aprēķini par skolēnu skaitu un pedagogu slodzes izmaiņām. Vaicāta, kas notiks tad, ja politiķi neakceptēs tik lielu papildu finansējumu, viņa atbildēja, ka ir veikti paralēli aprēķini, taču sīkākas detaļas netiks atklātas. "Jāmeklē būs citi risinājumi. Tad var notikt lēzenāka pāreja. Pirmā grupa, ar ko noteikti gribam sākt, ir pirmsskolu skolotāji. 2021. gada septembrī tiks izlīdzināta samaksa par stundu (zemākā likme būtu 870 eiro)," norādīja Buceniece. Viņa piebilda, ka vēl jāpanāk, lai tiktu ievērots pedagogu algu grafiks, audzējot samaksu par likmi līdz 1200 eiro (par 40 stundu slodzi).
Vadlīnijas skolu tīklam
Darba grupā skatīti arī citi jautājumi. Jau iepriekš IZM iepazīstināja ar vadlīnijām skolu tīkla sakārtošanai, nu tās pilnveidotas un papildinātas. "Tie nav MK noteikumi, bet gan ceļa karte pašvaldībām – kritēriji, uz kuriem balstīties, pieņemot vienu vai otru lēmumu. Tie rāda, kādu skolēnu skaitu uzskatām par optimālu – gan pamatskolā, gan vidusskolā," sacīja Buceniece. Runāts arī par to, vai vidusskolu optimizācija nesīs finansiālu ieguvumu. IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte Lelde Zemberga paskaidroja, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas pašvaldībām būs jāizvērtē skolu tīkls daudz plašākā teritorijā, līdz ar to šādi pieturas punkti tām būs labs atbalsts: "Kritērijos ietverti ne tikai skolēnu kvantitatīvie rādītāji, bet arī skolēnu un skolotāju skaita proporcija, viena izglītojamā izmaksas, izglītības iestādes platība, akreditācijas rezultāti, atbalsta personāla pieejamība. Mudinām pašvaldības skatīties kompleksi – paskatīties gan uz demogrāfisko situāciju, gan to, kāda ir skolēnu plūsma uz konkrēto mācību iestādi, gan pieejamību no ceļu rakursa."
Savukārt IZM Izglītības departamenta direktora vietniece izglītības statistikas un finanšu plānošanas jomā Dace Kalsone informēja par izmaksām uz vienu izglītojamo un pašvaldību savstarpējiem norēķiniem, skatoties no teritoriālā iedalījuma aspekta – valstspilsētas, administratīvie centri, novadi un pierobeža. Attiecībā uz pierobežu šajā grupā plānots iekļaut arī reti apdzīvotos novadus. "Katra skola varēs sevi ielikt vienā no 28 variantiem un paskatīties, vai tās izdevumi iekļaujas plus/ mīnus 30% intervālā. Piemēram, valstspilsētā vispārizglītojošās vidusskolas bez bērnudārza grupiņām izmaksas ir 649 eiro uz vienu izglītojamo," teica Kalsone. Tiks piefiksēts arī Latvijas Pašvaldību savienības ieteikums – ņemt vērā arī kapitālizdevumus.