ĀM preses sekretārs Jānis Sīlis aģentūrai BNS apliecināja, ka valdība ļāvusi tērēt šādu summu, taču finansējumam jānāk no ieņēmumiem, ko Ārlietu ministrija iekasē no konsulāro pakalpojumu sniegšanas, proti, vīzu pieteikumu izskatīšanas.
Ministrijai ik gadu izdodas būtiski pārsniegt sākotnēji prognozētos ieņēmumus par vīzu izsniegšanu.
Tādējādi pēc vairāku gadu pārtraukuma ĀM piešķirts finansējums attīstības sadarbībai, jo krīzes laikā šim mērķim tika atvēlēti vien pāris simti latu.
Ievērojot ANO saistības, tā dēvētajām ES vecajām dalībvalstīm līdz 2015.gadam šai politikai ir jāvelta 0,7% no nacionālā kopienākuma (NKI), bet pārējām, tostarp Latvijai,‒ 0,33% no NKI jeb 50 miljoni latu, rēķinot pēc 2010.gada datiem.
Savukārt līdz 2010.gadam Latvijai bija jāvelta finansējums 0,17% apmērā no NKI jeb 21 miljons latu. Tā vietā Latvija pērn sniegusi attīstības palīdzību 8,3 miljonu latu apmērā jeb 0,06% no NKI.
Lai izpildītu starptautiskās saistības, 2012.gadā Latvijai šai politikai būtu nepieciešami vismaz 100 tūkstoši latu ‒ summa, ko Latvija atvēlēja 2005.gadā, kad tika sākta politikas īstenošana Latvijā. Savukārt no 2013.gada, izvērtējot valsts budžeta iespējas, attīstības sadarbībai paredzētā finansējuma apmērs būtu pakāpeniski jāpalielina, tiecoties uz starptautisko finansējuma mērķu sasniegšanu līdz 2015.gadam, iepriekš norādījusi ĀM.
Iepriekšējos divos gados un 2011.gadā divpusējiem sadarbības projektiem valdība atvēlējusi mazāk par tūkstoti latu. Ārlietu ministrija iepriekš atzinusi, ka nepilda starptautiskās saistības šajā jomā.