Anonīmās interneta ķengas tiesas zālē

Strīda aizsākumi meklējami 2006. gadā, kad Igaunijas portālā Delfi pie raksta par kravu pārvadājumu uzņēmēju Vjačeslavu Lēdo tika publicēti 20 nomelnojoši komentāri. Portāls līdz pēdējam turējās pie pārliecības, ka medijam nav jāuzņemas atbildība par lasītāju komentāriem. Pēc tam, kad portāls bija zaudējis visu triju līmeņu tiesām, tas vērsās ECT, tomēr arī šis pēdējais salmiņš Delfus neglāba. Līdz ar ECT lēmumu beidzot pielikts punkts teju desmit gadu ilgajam tiesāšanās procesam.

Brīvība anonimitātē

Lielāko Latvijas interneta portālu redaktori jau norādījuši, ka šāds lēmums ilgtermiņā atstās iespaidu uz vārda brīvību. Kaut gan komentāru sadaļa kļūšot korektāka, redakcijai robežu starp nomelnojošu un objektīvu komentāru ne vienmēr ir viegli novilkt. Līdz ar šo precedentu rodas vairākas neskaidrības, piemēram, ja komentārs atklās negatīvu informāciju par kādu konkrētu personu vai iestādi, kurš būs tas, kas pārbauda, vai anonīmās personas rīcībā ir pietiekami daudz informācijas, lai uzrakstītu patiesībai atbilstošu komentāru. 

Arī portāla Diena.lv redaktore Lauma Spridzāne norāda, ka šis gadījums ir bīstams precedents un ierobežos izteiksmes brīvību. "Tas ir jautājums par iespēju anonīmi pateikt lietas, kuras oficiāli, zem iesnieguma parakstoties, cilvēks nav gatavs paust," norāda Spridzāne. Viņasprāt, ECT lēmums ir negaidīts un "daudzas lietas pavērš pretēji tam, kāds līdz šim bijis interneta vides regulējums".  

Portāla redakcija seko līdzi komentāru saturam, un rupji, cilvēku cieņu aizskaroši komentāri tiek dzēsti. Patlaban portāls domā arī par tehniskiem risinājumiem, iespējams, tiks ieviesti filtri, kas automātiski atsijā rupjus vārdus. Tajā pašā laikā Spridzāne uzsver, ka svarīgs ir vēstījuma konteksts, tāpēc pilnīgi automatizēt šo procesu nevajadzētu.

Ir bijuši gadījumi, kad, piefiksējot atsevišķu informāciju komentāros, Diena.lv žurnālisti veidojuši lielākus rakstus, piemēram, par koruptīvām darbībām kādā iestādē vai kāda uzņēmuma negodīgu praksi.  

"Labā lieta saistībā ar šo spriedumu ir tā, ka tas varētu likt nozares līmenī, varbūt pat mainot likumu, sakārtot jautājumus, kas visu laiku ir atlikti, piemēram, par portālu statusu un to, vai interneta vietnes ir uzskatāmas par medijiem. Viens no risinājumiem, iespējams, būtu ieviest komentētājiem autorizēšanos, piemēram, ar sociālo tīklu palīdzību. Taču tad šie noteikumi visā nozarē jānosaka vienādi, pretējā gadījumā to regulēt nav jēgas, jo citādi tas, kurš gribēs, atradīs veidu, kā publiski izgāzt savu žulti,"  uzskata Spridzāne. 

Atbildība ir jāuzņemas

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība Visu Latvijai/TB-LNNK) šo problēmu vērtē no cita skatpunkta. Viņa uzver to, ka vārda brīvība nedrīkst ierobežot citas brīvības un interneta portālu redaktoriem ir jāuzņemas atbildība. "Šajā gadījumā tiesa ir skaidri norādījusi, ka portāls ir atbildīgs par galēja rakstura komentāriem. Ļoti daudzu valstu interneta portāli jau ir aizlieguši anonīmus komentārus. Tas varētu būt viens no ceļiem, kā portāli var klauvēt pie katra komentētāja atbildības," uzskata Laizāne. Viņa ir pārliecināta, ka Latvijā interneta portāli nepietiekami kontrolē lasītāju komentāru sadaļas.

Visu Aļonas Zanderes rakstu Anonīmo ķengu lielais spēks ticis līdz tiesu zālei lasiet otrdienas, 30.jūlija laikrakstā Diena!