"Nelegāli ražotā alkohola lietošana katru gadu paņem daudzas dzīvības un tērē miljoniem latu Latvijas nodokļu maksātāju naudas ārstniecībai. Tātad pirmais un galvenais uzdevums tomēr būtu cīnīties ar "točkām" vai tiem, kas šīm pagrīdes ražotnēm piegādā alkoholu," uzsvēra Apinis.
Viņš norādīja, ka katrā Latvijas pilsētā un ciemā ir točka un policists, kas labi zina tās atrašanās vietu. "Ja Iekšlietu ministrijai nav politiskas gribas pret šo ļaunumu cīnīties, šis stāvoklis ir apdraudējums Latvijas tiesiskumam," sacīja Apinis, gan piebilstot, ka jaunais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Zatlera Reformu partija) radījis iespaidu, ka vēlas mainīt šo situāciju.
LĀB prezidents aprēķinājis, ka Latvijā no alkohola surogātu lietošanas ikdienas slimnīcās reanimācijas vai intensīvās terapijas nodaļās ar saindēšanos nonāk vidēji pieci pacienti ļoti smagā stāvoklī, kuru ārstēšana maksā vairākus tūkstošus latu dienā. No šiem pacientiem vismaz 150 gadā nomirst.
"Ik gadu vairāki tūkstoši ārstējas ar dažāda smaguma aknu slimībām, un arī rezultātā nomirst lēnā, mokpilnā nāvē. Tad, kad varam lieliem burtiem avīzē rakstīt – no alkohola surogātu lietošanas nomira trīs jauni cilvēki (kā nesen Jelgavā), tad cilvēki aizdomājas. Pēc Līvānu notikumiem dažus gadus atpakaļ (nomira vairāki desmiti alkohola surogātu lietotāju) nelegālā alkohola patēriņš uz laiku samazinājās," viņš atgādināja.
Tomēr par lielāko Latvijas problēmu Apinis dēvē bērnu un jauniešu alkoholismu. "Katru dienu narkoloģijas nodaļās tiek nogādāti padsmitgadnieki ar alkohola psihozēm. Šobrīd visvairāk – ar "alus psihozēm". Jaunieši un skolnieki Latvijā visbiežāk nodzeras no plastmasas pudelēs tirgota alus (divu litru pudele 7% alkohola šķīduma maksā 80 –99 santīmus, kas atbilstu degvīna pudelei par 1,14 latiem). Būtiski, ka mūsdienās daudz vairāk kā agrāk no alkoholisma cieš meitenes," norāda LĀB prezidents.
Jau vēsīts, ka LĀB nākusi klajā ar ierosinājumu paaugstināt vecuma barjeru jauniešiem, kas ļautu iegādāties alkoholu tikai no 20 gadu vecuma pašreizējo 18 vietā, lai samazinātu alkohola pieejamību bērniem un jauniešiem.
Veselības ministre Ingrīda Circene norādījusi, ka, lai arī atbalsta alkohola pieejamības samazināšanu, vispirms vēlas redzēt skaidru pamatojumu, kādēļ par vecuma barjeru izvēlēti tieši 20 gadi, un tad turpināt diskusijas par šo jautājumu.