MKK atbalstīja priekšlikumu noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līguma izmaksām ir jābūt samērīgām un kreditēšanas līgumam piemērotā gada procentu likme nedrīkst pārsniegt 100%. Šāds nosacījums samazinās parādnieku skaitu, nodrošinās kredīta kopējo izmaksu prognozējamību un veicinās patērētāja maksātspējas izvērtēšanu, prognozē EM. Paredzams, ka kredīta kopējo izmaksu samazinājuma dēļ samazināsies kredīta kopējo izmaksu slogs, kā rezultātā patērētājiem būs vieglāk nokārtot savas saistības pret kreditoru, pieaugs atdoto kredītu skaits, kā arī patērētājiem būs iespējas pieņemt informētāku lēmumu par jaunu saistību uzņemšanos.
Tāpat plānots noteikt nokavējuma procentu ierobežojumu, lai aizsargātu patērētāju no strauji pieaugošiem nokavējuma procentiem un nodrošinātu taisnīgu atlīdzību par kapitāla izmantošanu, kad iestājies nokavējums. 18% gadā papildus līgumā noteiktai aizņēmuma procentu likmei noteikti, pieņemot, ka tas nevarētu pārsniegt 0,05% dienā, kas būtu uzskatāms par samērīgu maksu par kapitāla izmantošanu pēc samaksas termiņa iestāšanās. Līdzīga nokavējuma nauda 0,05% par dienu ir noteikti arī Lietuvā, bet citās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir noteikti stingrāki līgumisko nokavējuma procentu ierobežojumi, norāda EM.
Tāpat MKK atbalstīja ierosinājumu likumā noteikt aizliegumu noslēgt patērētāja kreditēšanas līgumu laikposmā no pulksten 23 līdz 7, kas novērsīšot bezatbildīgas aizņemšanās rezultātā radītās sekas. Kredītsaistības ir ilgtermiņa saistības, kurās būtu jāiesaistās pārdomāti un izsverot savas iespējas atmaksāt aizdevumu.
Patērētāju atturēšanai no bezatbildīgas aizņemšanas pastāv divi galvenie risinājumi - informēt par bezatbildīgas aizņemšanās sekām un ierobežot kredītu pieejamību nakts laikā. Šādi risinājumi izmantoti arī citās valstīs, piemēram, Somijā.
"Ekonomikas ministrijas izstrādāto grozījumu saskaņošanas process un neskaitāmie iebildumi parādīja, ka ātro kredītu kompāniju īpašnieku tiesības uz ļoti rentablu un ātru peļņu nesošu biznesu ir svarīgākas par valsts pienākumu aizsargāt patērētājus un veidot ilgtspējīgu kreditēšanas vidi, kas cilvēkus neievilktu jaunā patēriņa un parādu jūgā. Vājā regulējuma kļūdas ir jālabo un prasības ātro kredītu izsniegšanai ir jāpadara stingrākas," norādījis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Latvija šajā ziņā nav unikāla, jo arī citas attīstās ES valstis, apzinoties ātro kredītu straujās izplešanās riskus, veido spēcīgāku regulējumu un ierobežo šo kredītu izmaksas, viņš piebildis.