Kā pilnībā neattaisnojamu Krievijas rīcību Ukrainā vērtē 19,4% krievvalodīgo, bet kā drīzāk neattaisnojamu - 16,3%.
Vienlaikus mazāk nekā puse jeb 43,1% krievvalodīgo domā, ka Krievijas rīcība Ukrainā ir attaisnojama. Pilnībā šādu viedokli atbalsta 20,9% krievvalodīgo, bet drīzāk - 22,3%.
Piemēram, Rīgā Krievijas rīcību Ukrainā attaisno 44% krievvalodīgo, bet tai neredz attaisnojumu - 33,5%. Savukārt Latgalē Maskavas spertos soļus attaisno vairāk nekā puse jeb 54,7% krievvalodīgo, bet par neattaisnojamiem dēvē 22,1%.
Teju 81,8% krievvalodīgo saka, ka viņus interesē pašreizējie notikumi Ukrainā un tikai 15,4% norāda, ka viņus tie neinteresē. Starp iedzīvoājiem, kuri ģimenē runā latviešu valodā, par notikumiem Ukrainā interesējas nedaudz mazāks skaits jeb 78,3% respodentu, bet neinteresējas - 18,7%. Par neattaisnojamu Krievijas rīcību Ukrainā dēvē tikpat liels skaits latviešu valodā runājošo - 78,3%, bet to attaisno vien 7,7% respondentu.
Par pilnīgi neattaisnojamu Krievijas rīcību Ukrainā dēvē vairāk nekā puse jeb 57,5% latviešu valodā runājošo, bet par drīzāk neattaisnojamu - 20,8%. Savukārt pilnīgi Maskavas rīcību attaisno vien 2,7%, bet drīzāk attaisno - 5,1%.
Aptauja veikta šā gada martā, tajā piedalījās 996 respondenti.
Marta sākumā pētījumu kompānijas GfK sadarbībā ar ziņu aģentūru LETA veiktā sabiedriskās domas aptauja liecināja, ka trešdaļa Latvijas iedzīvotāju saskata pamatu Krievijas karaspēka ievešanai Ukrainā, bet starp cittautiešiem šādas rīcības atbalstītāju īpatsvars ir vēl uz pusi lielāks. Aptaujā 16% no visiem respondentiem atbildējuši, ka pilnībā saskata, bet vēl 18% - ka daļēji saskata pamatu Krievijas karaspēka ievešanai un izvietošanai Krimā un potenciāli arī citos Austrumukrainas apgabalos.