Tajā pašā laikā 44% aptaujāto iedzīvotāju gribētu, lai mājās būtu mazāk mantu. Savukārt 38% aptaujāto respondentu atzīmēja, ka ir grūti izmest mantas, kuras nelieto.
Kā liecina pētījuma dati, 24% aptaujāto respondentu par svarīgu uzskata savu gultu, 18% - plauktus drēbju skapī, 17% - vietu uz dīvāna, bet 6% vietu pie ēdamgalda.
Tāpat pētījumā secināts, ka 70% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vislabāk jūtas savās mājās, lai gan citur pasaulē māju sajūtas nozīme mazinās - katru gadu arvien vairāk cilvēku norāda, ka viņi mājas sajūtu rod citur. Šogad pasaules mēroga pētījumā to sacīja 35% respondentu.
Kā liecina pētījuma dati, 69% respondentu par mājas sajūtu uzskata cilvēkus, ar kuriem kopā dzīvo, 57% norādīja, ka būtiska loma ir apkaimei, 50% - dzīvesvieta ir iedzīvotāja īpašums, bet 48% - lietas, kas pieder.
Neskatoties uz to, ka vairums Latvijas iedzīvotāju mājokli uzskata par savu drošāko patvērumu, pētījuma dati liecina, ka tomēr sadzīviskas nesaskaņas izceļas biežāk nekā citās valstīs. Vairums jeb septiņi no 10 respondentiem atzina, ka viņu mājās mēdz būt domstarpības. Tostarp Dānijā trīs no 10 aptaujātajiem pieminēja, ka mājās mēdz būt nesaskaņas.
Pētījumā atklāts, ka Latvijā 42% nesaskaņas mājoklī rada mantas, kas nav noliktas savā vietā, 37% - atšķirīga izpratne par kārtību, bet 32% - pārāk maz personīgās telpas. Tajā pašā laikā, lai nodrošinātu savu personīgo telpu 60% Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka to var nodrošināt viegli, savukārt pasaulē - 23% atzīmējuši, ka personīgā telpa jāmeklē ārpus sava mājokļa.
Sociālantropologs Viesturs Celmiņš sacīja, ka Latvijas un citu valstu iedzīvotāju atšķirīgo attieksmi pret mājām skaidrot ar īpašumtiesībām. "Pasaules lielākajās pilsētās daudzi ļaudis dzīvo īrētos, mazos dzīvokļos, tāpēc bieži vien tur nejūtas kā mājās. Latvijas iedzīvotāji turpretī vairāk dzīvo savos dzīvokļos vai mājās, kas pieder kādam no ģimenes locekļiem, tāpēc veidojas ciešāka saikne ar mājām," sacīja Celmiņš.
Tāpat Celmiņš atzīmēja, ka apgalvojums viesiem "jūties kā mājās" ir aplams, jo katra mājoklī ir sava kārtība. "Kad esi ciemos un izdzirdi frāzi "jūties kā mājās", tu to nevari izdarīt, jo tu uztraucies, ka kaut ko apgāzīsi un izjauksi mājokļa iedzīvotāju kārtību," skaidroja sociālantropologs.
Viņš papildināja, ka galvenokārt kārtību mājās ievieš sieviete, "kas jau liecina, ka viss ir sarkans". "Sieviete mājasdarbiem nedēļā velta 26 stundas. Un ja vīrietis neievēro sievietes izveidoto kārtību, mājās rodas strīds," sacīja Celmiņš.
Pētījumu "Dzīve mājās" pēc IKEA pasūtījuma Latvijā un Lietuvā veica tirgus izpētes uzņēmums "RAIT". Pētījums veikts 2018.gada jūlijā tiešsaistes intervijās abās valstīs kopumā piedalījās vairāk nekā 1000 respondentu kopā.
Starptautisko pētījumu "Dzīve mājās" veica 22 valstīs, aptaujājot vairāk nekā 22 000 respondentu. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā rit cilvēku dzīve mājās, kā arī apzināt cilvēku vajadzības un izaicinājumus mājokļos visā pasaulē. Pētījuma rezultātus izmanto, veidojot katalogu, radot preces un mājokļa labiekārtošanas risinājumus.
Jau vēstīts, ka IKEA veikals Rīgas pievārtē apmeklētājiem durvis vēra 30.augustā. Jaunā veikala platība ir 34 500 kvadrātmetru, bet teritorija kopumā aizņem desmit hektārus. Veikalā darbojas arī IKEA restorāns ar 450 sēdvietām, kā arī bistro un Zviedrijas pārtikas preču veikals.
Kopējie līdzšinējie ieguldījumi IKEA veikala izveidē Latvijā ir vairāk nekā 50 miljoni eiro.
IKEA franšīzes ņēmējs Latvijā ir SIA "Paul Mason Properties", kura īpašniekam pieder arī IKEA veikals Lietuvā un Islandē.
Kompānija IKEA izveidota 1943.gadā. Pašlaik 50 pasaules valstīs darbojas 410 IKEA veikalu.