Cilvēki uz jautājumu, vai kopumā jūtas laimīgi, aptaujā atbildējuši ar "Jā" vai "Drīzāk jā". Ja no šī apjoma atdala tikai pirmos jeb tos, kas nešaubīgi apstiprināja savu laimes sajūtu, tādu ir 25,2%. Salīdzinot ar pērno gadu, Latvijā laimīgo cilvēku skaits ir samazinājies, jo pērn tā jutās 31%. Un arī kopējais laimīgo iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā pērn sasniegtie rekordaugstie 77%.
Nelaimīgo iedzīvotāju skaits šogad ir 19,5%.
"Pēdējos četrus gadus vidēji statistiski Latvijas iedzīvotāji jūtas tik laimīgi un tik apmierināti ar dzīvi, kā vēl nekad iepriekš jaunāko laiku vēsturē," saka aptaujas veicēja SKDS direktors, sociologs Arnis Kaktiņš.
Indekss uzrāda - latvieši ir laimīgāki nekā krievi Latvijā, bet dzimumu profilā vīrieši ir mazāk laimīgi nekā sievietes. Visapmierinātākie ar savu dzīvi ir gados visjaunākie: vecuma grupās no 18 līdz 24 gadiem tie ir 87%, bet no 25 līdz 34 gadiem laimīgi ir 82%.
Datos izteikti redzama tendence - jo vecāki cilvēki, jo mazāk laimīgi viņi ir, un izteikti palielinās stabili nelaimīgo procenti.
Pēc nodarbinātības sektora laimīgākie ir valsts un pašvaldību iestādēs strādājošie - tur tādi ir 83%, nelaimīgākie - bezdarbnieki.
Jaunākais laimes indekss nostiprina arī jau iepriekš redzamo tendenci - jo augstāka izglītība, jo lielāka apmierinātība. "Pastāv sakarība starp izglītību un ienākumu līmeni - jo cilvēkam ir augstāka izglītība, jo ar lielāku varbūtību pelnīs vairāk," skaidro Kaktiņš.
Iedzīvotāji, kas ir augstākajā ienākumu grupā, proti, tie, kam mēnešalga ir virs 470 eiro, visbiežāk sevi atzīst par laimīgiem - tā norāda 86%.
No aptaujas izriet, ka visapmierinātākie cilvēki dzīvo Rīgā. 79% rīdzinieku atzinuši, ka ir laimīgi.
Otrs laimīgākais reģions Latvijā ir Latgale. 75% latgaliešu sevi uzskata par laimīgiem, lai gan ekonomiskie rādītāji tur nav tik labi. Izrādās, nelaimīgākie cilvēki ir Kurzemē.
ap
kalašnikovs
kalašnikovs