Uzskats par to, ka visvientuļāk ikdienā jūtas gados veci cilvēki, ir maldīgs – pēdējā gada laikā biežāk šādi ir jutušies tieši gados jauni cilvēki – 28% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Vecuma grupā no 50 līdz 60 gadiem minētajā laika periodā šādi jutušies 22% aptaujāto.
Piemēram, vientuļākā Latvijas iedzīvotāja portrets, ko ļauj izveidot aptaujas dati, liecina, ka tā ir sieviete vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kura dzīvo Rīgā vai Pierīgā. Viņa ir precējusies vai dzīvo ar partneri, bet viņai nav bērnu. Viņa strādā par ierindas darbinieci vai noteiktas jomas (personāla, mārketinga u.tml.) speciālisti. Un viņas ikmēneša ienākumi bruto veido 701 eiro un vairāk.
“Gados jaunu cilvēku vientulību lielā mērā sekmē digitālais laikmets, jo šobrīd liela daļa komunikācijas notiek sociālajos tīklos. Tehnoloģijas ir radījušas ilūziju, ka visu laiku varam būt saziņā viens ar otru, tāpēc saskarsme klātienē nereti tiek uzskatīta par lieku. Diemžēl, bet tas veicina, nevis mazina vientulības un izolētības sajūtu. Šo sajūtu pastiprina arī darbs no mājām. No vienas puses, ir pozitīvi, ka darba vide ir kļuvusi tik elastīga, no otras – attālināts darbs nav piemērots visiem,” norāda Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.
Arī kopumā lielākā daļa respondentu, kuri pēdējā gada laikā ir jutušies vientuļi, dzīvo Rīgā (36%) un Pierīgā (17%). Katrs piektais dzīvo Zemgalē (11%) vai Vidzemē (11%), bet katrs ceturtais – Latgalē (13%) un Kurzemē (13%).
Kā liecina pētījuma rezultāti, visvientuļāk jūtas Latvijas iedzīvotāji, kuru personīgie ikmēneša ienākumi ir sākot no 701 eiro, un tā ir teju puse jeb 43% aptaujāto. Aptaujas dati pat iezīmē zināmu paradoksu – jo zemāki ir ienākumi, jo retāk vientulību izjūt cilvēks. Piemēram, to, ka ikdiena jūtas vientuļi, atzīst 14% respondentu, kuru personīgie ikmēneša ienākumi ir līdz 300 eiro, un 36% respondentu, kuru ienākumi ir skalā no 301 līdz 500 eiro vai no 501 līdz 700 eiro.
Atsaucoties uz jaunākajiem starptautiskajiem pētījumiem, D. Helmane uzsver, ka vientulība nav tikai emocionāla problēma. Hroniska vientulība var ne tikai pazemināt cilvēka imunitāti, bet arī veicināt sirds un asinsvadu slimības, kā arī būtiski samazināt miega kvalitāti, kas savukārt var būt par cēloni citām slimībām.
“Gribu uzsvērt, ka vientulība nav tikai katra cilvēka individuāla, bet gan sabiedrības problēma kopumā. Tas, cik mēs visi kopā labi dzīvosim, lielā mērā ir atkarīgs arī no tā, cik labi fiziski un emocionāli jutīsies katrs indivīds. Īpaši svarīgi tas ir darba devējiem, jo cilvēks, kurš labi jūtas gan fiziski, gan emocionāli, spēs radīt daudz lielāku pievienoto vērtību biznesam nekā tas, kurš jūtas slikti,” pārliecināta D. Helmane.
Lai pievērstu sabiedrības, tostarp darba devēju, uzmanību vientulības problemātikai, tā izvēlēta par centrālo tēmu ikgadējai Atbildīga biznesa nedēļai, kas šogad norisinās no 8. līdz 12. jūnijam.
Atbildīgu biznesa nedēļu atbalsta un izpratni par ilgtspējīgu biznesu palīdz veicināt Swedbank, Latvenergo un Eco Baltia grupa
Sabiedrības aptauja par vientulību veikta 2020. gada maijā, aptaujājot 800 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem.
> Bonivācijs+Mireija
Pravietisnejaukais
Glābs darbs