Pašlaik pasaulē valda situācija, kad apdraudējums interneta telpā pieaug progresējoši, tādēļ katra valsts mēģina atrast savu risinājumu, lai cīnītos pret šiem draudiem, norādīja ministrs.
Plānots, ka Kiberaizsardzības vienība apvienos augsti kvalificētus informācijas tehnoloģiju ekspertus, kuri sniegs savu atbalstu valsts drošības un aizsardzības uzdevumu izpildē. Vienības galvenā funkcija būs sniegt atbalstu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai CERT.LV un bruņoto spēku vienībām konflikta situācijās, lai novērstu informācijas tehnoloģiju drošības incidentus, ja CERT.LV resursi būs nepietiekami.
Informācijas tehnoloģiju eksperti vienībā varēs darboties no darba brīvajā laikā, un tie vienībā varēs iestāties brīvprātīgi saskaņā ar Zemessardzes likumu.
Dalība vienībā sniegs iespēju ekspertiem veidot regulāru sadarbību, pilnveidot zināšanas nacionālā un starptautiskā līmenī, piedalīties kiberuzbrukumu novēršanas mācībās, kā arī nepieciešamības gadījumā atbalstīt valsts un privātās struktūras.
"Mēs gribētu sākt vienības formēšanu pusgada garumā - līdz rudenim, un potenciālais apjoms varētu būt aptuveni 100 cilvēku," norādīja Pabriks un piebilda, ka vairāki potenciālie brīvprātīgie jau ir izrādījuši interesi par darbošanos valsts labā.
"Kiberzemessargiem" vajadzēs pielaidi valsts noslēpumam, jo šādiem cilvēkiem būs nepieciešams saskarties ar lietām, kas saistītas ar valsts drošību.
Pagaidām nav zināms, cik daudz naudas prasīs šādas vienības izveide.
"Laba atbilde, lai cīnītos ar kiberdraudiem, nav iespējama, tikai valsts institūcijām darbojoties, laba sadarbība ir nepieciešama, iesaistot visu sabiedrību. Aizsardzības resoram vislabākais piemērs sabiedrības un valsts sadarbībā ir Zemessardze, kurā darbojas brīvprātīgie, kas savu daļu laika velta valsts drošībai," uzsvēra Pabriks.
Darbošanās vienībā brīvprātīgajiem piedāvās bez maksas iepazīties ar jaunākajiem pasaules sasniegumiem un informāciju Eiropas Savienības un NATO iekšienē. Šādā veidā cilvēki iegūs plašākas zināšanas un piedevām varēs doties komandējumos un piedalīties mācībās.
Pabriks arī uzskata, ka apmācība par informācijas tehnoloģijām jāveic arī citā aizsardzības nozares brīvprātīgo organizācijā - Jaunsardzē.
CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina informēja, ka viņas vadītā institūcija normālā situācijā tiekot galā ar incidentiem kibertelpā, taču, sākoties lielākam uzbrukumam, kas mērķēts uz valsts vai privātajā iestādēm, ar pašreizējiem resursiem var būt par maz. To jau apliecinājusi līdzšinējo mācību prakse, kad situācijas saasināšanās gadījumā būtu nepieciešams piesaistīt speciālistus no ārpuses, taču tad rodas problēma, vai šādiem cilvēkiem var uzticēt informāciju.
Lai šo situāciju mainītu, brīvprātīgo iesaiste Zemessardzes sastāvā ir labākais veids, lai krīzes situācijā cīnītos pret incidentiem kibertelpā.
Kopš 1.janvāra Latvijas Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas vienība CERT.LV darbojas Aizsardzības ministrijas pakļautībā.