Viņš norādīja, ka aptuveni trešdaļa no atklātajiem krūts vēža gadījumiem tiek diagnosticēta 3. un 4.stadijā. Pozitīva tendence gan vērojama 1.stadijā atklāta krūts vēža skaita pieaugumā. Eglītis to skaidroja ar skrīninga programmu aktīvāku izmantošanu, kā arī sieviešu pašu apziņu, ka pārbaudīt savu krūšu veselību ir nepieciešams.
Kā kampaņas atklāšanā norādīja veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), katram cilvēkam pašam jādzīvo atbildīgi, šādi mazinot iespēju saslimt ar vēzi, jo tomēr arī šī slimība var skart jebkuru. Ministrs vēlreiz uzsvēra, ka svarīgi ir lietot veselīgu uzturu, nelietot alkoholu un tabaku, kā arī nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Tāpat svarīgi ir regulāri apmeklēt ārstu, ne tikai tad, ka slimība jau cilvēku ir skārusi, bet lai pārbaudītu savu veselības stāvokli.
Belēvičs vēlreiz norādīja uz saviem plāniem panākt, ka pacientiem nav tikai tiesības, bet ir arī pienākumi, kā arī stāstīja klātesošajiem, ka tuvākajā laikā varētu tapt likuma grozījumi, lai trīskāršotu ģimenes ārstu prēmijas par agrīni atklātu vēža gadījumu.
Kā klātesošajiem norādīja Nacionālā veselības dienesta vadītāja Daina Mūrmane-Umbraško, krūts vēža pārbaudi 50-69 gadus vecām sievietēm valsts apmaksā reizi divos gados. Pērnajā gadā no visām sievietēm, kurām tika izsūtīts uzaicinājums veikt valsts apmaksātu pārbaudi, aicinājumam atsaucās tikai 36% sieviešu. Vidzemē gan šī atsaucība bijusi 50% gadījumu, bet Rīgā - 31%. Viņa to skaidroja ar iespēju Rīgā pakalpojumu saņemt arī par maksu, kas tad attiecīgi šajā statistikā neparādās.
Tāpat Mūrmane-Umbraško uzskata, ka ģimenes ārstiem vairāk ir jāseko līdzi, vai viņu pacientes dodas veikt krūšu pārbaudi, kā arī sabiedrība vairāk ir jāizglīto par "zaļā koridora" iespējām saņemt tūlītējas pārbaudes un ārstēšanu, ja skrīninga programmā cilvēkam konstatēts vēzis.
Krūts vēža pacienšu atbalsta biedrības Vita dibinātāja un ķirurģe Sarmīte Baltkāja gan norādīja, ka skrīniga programmas būtu nepieciešams apmaksāt arī vecākām sievietēm, ne tikai līdz 69 gadu vecumam. Viņa stāstīja, ka nereti vēzi diagnosticē arī vecākām sievietēm, tāpēc šāds ierobežojums ir "murgs".
Savukārt Latvijas Psihoterapeitu biedrības vadītāja Baiba Purvlīce stāstīja, ka sievietes bieži vien baidās no diagnozes un baidās zaudēt krūti, seksualitāti vai partneri, tāpēc nevēršas pēc palīdzības. Viņa aicināja sievietes rūpēties par sevi un saprast, ka rūpes par sevi ir arī rūpes par ģimeni.
Jau ziņots, ka, lai veicinātu sieviešu informētību par savlaicīgu krūts veselības pārbaužu nepieciešamību, jau piekto gadu tiek organizēta krūts veselības informatīvā kampaņa Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!
Kampaņa tiek rīkota ar mērķi atgādināt sievietēm par regulārām ikmēneša krūts pašpārbaudēm un aicināt sievietes vecumā no 50 līdz 69 gadiem, kas ir riska grupa ar paaugstinātu krūts vēža risku, izmantot valsts sniegto iespēju bez maksas reizi divos gados veikt krūts izmeklējumu ar mamogrāfijas metodi.