Apvienošanās — grūdiens attīstībai

"Nu nevar iesūnot, jāiet laikam līdzi. Ja nav nekādu pārvērtību, nav nekādas attīstības," saka Līvānu novada domes deputāte Aija Usāne (TP), uzsverot, ka, dzīvojot atsevišķi, ne pagasti, ne pilsēta nebūtu varējuši tik strauji attīstīties. Sāka ar kopīgu būvvaldi Līvānu novadā, kuru Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija bieži piemin administratīvi teritoriālās reformas ietvaros kā paraugu, pieredzes apmaiņā pēdējo gadu laikā bijuši pašvaldību vadītāji teju no visiem rajoniem. "Iedzīvotājiem vajag pakalpojumus, nevis deputātu skaitu. Visur ir bažas, ka tie, kas dzīvo nomalēs, dzīvos sliktāk, bet, manuprāt, Līvāni ir viens brīnišķīgs piemērs, ka tas tā nav. Viņi vispirms naudu ieguldīja tieši nomalēs, lai neviens nepārmestu, ka viņi domā tikai par pilsētu," saka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs (TP). Brīvprātīgi apvienoties Līvānu pilsēta un abi pagasti izlēma, balstoties uz izveidojušos ciešo sadarbību. 1999.gadā, pirms Rožupes pagasta deputāti lēma par pievienošanos novadam, tika veikta iedzīvotāju aptauja, kas apliecināja atbalstu šim lēmumam. 90.gadu nogalē pilsēta un abi pagasti izveidojuši kopīgu būvvaldi, 2000.gadā — vienotu budžetu un grāmatvedību, kā arī apvienoja pilsētas domi, pagastu padomes, līdz ar to novada domē bija 25 deputāti. Kopš pašvaldību vēlēšanām 2001.gadā novada domē atbilstoši likumdošanai ir 11 deputātu. Pirms apvienošanās pagastu un pilsētas vadītāji parakstīja dokumentu, kas definēja apvienošanās pamatprincipus — saglabāt iedzīvotājiem pakalpojumu pieejamību, nodrošināt pagastu pamatskolu pastāvēšanu, izveidot kopīgu ceļu fondu, pagastos izveidot valdi, kurai ir ieteikuma funkcija ar pagastiem saistītu jautājumu lemšanā, fiksēt pagastiem nodalīto budžeta daļu, kas nedrīkst būt mazāka par budžetu pirms apvienošanās. Vispirms — nomales Līvānu novada izpilddirektors Uldis Skreivers stāsta, ka vispirms kārtībā tika savestas nomales, kur vistraģiskākā situācija bijusi ar ceļiem: "Cilvēki no Rožupes pagasta, piemēram, sūdzējās, ka pat uz kapiem nevar aizbraukt, nelaiķis jāved ar traktoru apglabāt. Tagad uz visām, aptuveni astoņām, kapsētām ir labi ceļi." Abos pagastos izremontēti arī kultūras nami, pagasta mājas, pamatskolām nomainīti logi, modernizēta atkritumu un ūdenssaimniecība. Bērniem tiek nodrošināta braukšana bez maksas uz skolu. Ar katru gadu līdzekļi, kas no Līvānu novada kopējā budžeta kases tiek atvēlēti katram no pagastiem, pieaugot. Piemēram, ja 2004.gadā Turku pagastam no ceļu fonda tika atvēlēti 11 tūkstoši latu, tad šogad — jau 31tūkstotis. Kopā pirms trijiem gadiem šī pagasta pārvaldīšanai iedalīja 115tūkstošus latu, šajā gadā toties jau 336tūkstošus (Rožupes pagastam — 379tūkstoši). "Kopējais novada budžets sastāda ap četriem miljoniem latu, tā jau ir nauda, ar kuru varam startēt projektos. Līdz novada izveidošanai Turku pagastā bija aptuveni 200 000 kopējā budžeta ieņēmumi. Principā tas ir tā kā viena projekta līdzfinansējums," stāsta Turku pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Smelcers (TP). Arī Rožupes pagasta valdes priekšsēdētāja A.Usāne atzīst, ka "tas, kas ir izdarīts, nav vienam pagastiņam paceļams, arī speciālistus, lai uzrakstītu labus projektus, tad grūti atrast". Grib estrādi un baseinu Tomēr, lai arī Līvānu novads pēdējos septiņos gados piedzīvojis strauju attīstību, bezdarba līmeņa samazināšanos uz pusi, budžeta ieņēmumu dubultošanos, jāpaveic vēl esot ļoti daudz. "Ja citi ceļ ledus halles, kā, piemēram, Madona, mēs tikai tikko pabeidzām savu vienīgo sporta zāli. Mēs vēl sitamies par to praktisko," saka domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Kraukle. Tas saistīts ar to, ka Līvāni nebija rajona centrs, un visas šādas rajona nozīmes būves celtas Preiļos. Līvāni ir arī viena no pilsētām, kas visvairāk cieta no bezdarba 90.gados. "Tagad cilvēki ir atdzīvojušies, iesaistās nevalstiskajā sektorā, interešu grupās, sāk arvien kuplāk apmeklēt pasākumus," teic G.Kraukle. Dome regulāri veicot iedzīvotāju aptaujas, "lai nepieļautu kļūdas, ka darām to, ko no mums nemaz neviens negaida." Piemēram, 2004.gada aptauja parādījusi, ka iedzīvotāji vēlas, lai tiek veikti praktiskie darbi — bedrītes salāpītas uz ceļiem, ielu apgaismojums ievilkts. Šā gada pavasara aptaujā cilvēki jau izteica vēlmi pēc baseina, estrādes, iekšpagalmu sakārtošanas. Iekšpagalmu sakārtošanu un dzelzceļa pārvada uzbūvēšanu novads plāno veikt par aptuveni astoņiem miljoniem, ko dabūšot no ES finansējuma urbānai prioritātei. Estrāde, kuras Līvānos nav (brīvdabas koncerti notiek Rožupes pagasta estrādītē), esot ieceres līmenī. Viens no tuvākajiem projektiem ir dalīto atkritumu vākšanas laukumu izveide un iedzīvotāju informēšana par atkritumu šķirošanu. Radās problēmas Apvienojoties radušās arī problēmas. "Katrā vietā ir savi saistošie noteikumi, savi pabalstu apjomi. Tos nedrīkst kā ar nazi nogriezt un mainīt. Mēs tos pamazām izlīdzinājām un saskaņojām divos gados," saka A.Usāne. Otra problēma bijusi valsts struktūras. "Mums patlaban visu laiku notiek cīņa, lai tās paliktu Līvānos, nevis likvidētos, un cilvēkiem būtu jābrauc uz Preiļiem. Cīnījāmies, lai Valsts ieņēmumu dienestam būtu te normāls štats, nevis viens cilvēks stikla būdiņā. Tas pats ar sociālās apdrošināšanas aģentūru. Tagad problēma ar Valsts zemes dienestu — Līvānu novadā tā vairs nav," stāsta G.Kraukle. Viņš cer, ka administratīvi teritoriālā reforma paredzēs katrā novadā valsts struktūru pieejamību. To Dienai apliecina A.Štokenbergs, sakot, ka "mērķis ir panākt, ka arī valsts pārvaldes iestāžu tīkls pilnībā atbilst iedzīvotāju vajadzībām." Tomēr sakārtot valsts struktūru izvietojumu varēšot tikai pēc tam, kad valdībā būs apstiprināts galīgās novadu kartes variants. "Tiklīdz tā būs, mēs precīzi varēsim pateikt, kuras iestādes apkalpos kuru teritoriju, jo tad zināsim novadu robežas un kas ir novada centrs," sola A.Štokenbergs. Līvānu novads gaida arī, kad tiks atrisināta patlaban eksistējošo rajonu funkciju pārdale. "Mūsu novadā dzīvo trešā daļa Preiļu rajona iedzīvotāju, bet mēs nesaņemam trešo daļu no rajona naudas. Lielākā daļa naudas paliek Preiļos," saka G.Kraukle. Līvānu novads daļu funkcijas jau pārņēmis no rajona, piemēram, bērnu un jauniešu centru, sporta skolu, slimnīcu. Vēl atliekot izglītības pārvalde. A.Štokenbergs norāda, ka "ar funkciju pārdali un mantas sadali jātiek skaidrībā vienlaikus ar jaunā likuma par pašvaldībām redakcijas pieņemšanu Saeimā," kas varētu būt septembrī. "Mēs no 2009.gada nebaidāmies un esam gatavi pieņemt klāt citus pagastus," saka Līvanu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods (TP). Līvānu novadam pēc jaunākā kartes projekta pēc diviem gadiem pievienosies Jersikas un Rudzātu pagasti.