Tikai Latvijā vien piektā daļa iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa, kas ir 160 latu mēnesī vienam cilvēkam vai 336 lati ģimenei ar diviem bērniem. Tāpēc Eiropas Savienība savā desmit gadu sociālekonomiskās atveseļošanas stratēģijā _Eiropa 2020 _cīņai pret nabadzību pievērš īpašu uzmanību. 2010. gadā Eiropas valstu un valdību vadītāji pirmoreiz vienojās līdz 2020. gadam palīdzēt no nabadzības izkļūt vismaz 20 miljoniem Eiropas iedzīvotāju. Attiecībā uz Latviju ir izvirzīts mērķis šajā pašā laikposmā palīdzēt no nabadzības izkļūt 121 000 cilvēku.
Kā vērst situāciju par labu
Nabadzība nesamērīgi ietekmē tieši sabiedrības visneaizsargātākās grupas, un Latvijā visvairāk cietuši ir bezdarbnieki, daudzbērnu ģimenes un vientuļie vecāki. Krīze ir smagi skārusi arī jauniešus: bezdarba līmenis jauniešu vidū ir 32%.
Latvijas ekonomikas lejupslīdes laikā, kas bija vislielākā ES, daudz cilvēku zaudēja darbu un nonāca dziļā nabadzībā. Tā sauktā 100 latu stipendiju programma, ko finansēja Eiropas Sociālais fonds, palīdzēja 113 000 cilvēku pārvarēt šo grūto laiku. Piemēram, Inguna, vientuļā māte no Bauskas, kura audzina divus dēlus, bija zaudējusi darbu, un viņas vienīgie iztikas līdzekļi bija sociālā palīdzība. Iesaistoties 100 latu stipendiju programmā, viņa spēja pārvarēt šo smago posmu, un šī gada jūlijā viņa atrada darbu privātā dārzniecības uzņēmumā, kas ļāva palielināt ģimenes ienākumus.
Viens no galvenajiem risinājumiem, kā izkļūt no atstumtības apburtā loka, ir darbs, tāpēc izšķiroši svarīgi ir pasākumi, kas paredzēti, lai palīdzētu pārvarēt ar darba iegūšanu saistītos šķēršļus un nodrošinātu cilvēkiem uzņēmējdarbības sākšanai vajadzīgās prasmes un atbalstu. 2011. gadā vien ESF palīdz 26 000 bezdarbnieku apgūt jaunas prasmes un kvalifikāciju. Patīkami, ka ir pozitīvi piemēri, kas raksturo programmas, kuras jau sekmīgi darbojas. Diāna, Liene un Baiba, tāpat kā daudzi jaunieši, krīzes dēļ bija bez darba. Viņas iesaistījās ESF finansētā mācību programmā, un tajā gūtās teorētiskās un praktiskās iemaņas palīdzēja Diānai atrast šuvējas, bet Lienei - mārketinga speciālistes darbu, savukārt Baiba izlēma turpināt mācības augstskolā.
Nepieciešama turpmāka rīcība
Krīzes laikā Latvija īstenoja sociālās drošības tīkla stratēģiju, lai aizsargātu tos sabiedrības locekļus, kurus ekonomikas lejupslīde skārusi vissmagāk. Tomēr stratēģijas darbība beigsies 2011. gada beigās. Ir svarīgi neatstāt novārtā visneaizsargātākos sabiedrības locekļus arī pēc 2011. gada un budžeta apspriešanas procesā, kas norisināsies šogad, par prioritātēm uzskatīt sociālo drošību un aktīvos darba tirgus pasākumus.
Saskaņota rīcība ES līmenī
Mūsu pienākums ir rūpēties, lai cīņa pret nabadzību ieņemtu nozīmīgu vietu Eiropas politiskajā darba kārtībā. Komisija savukārt ir ierosinājusi pēc 2014. gada vismaz 20% ESF līdzekļu, kas ir vairāk nekā EUR 16 miljardi, atvēlēt sociālās iekļautības pasākumiem un cīņai pret nabadzību Eiropas Savienībā. Tā arī plāno veltīt vairāk resursu novatoriskiem risinājumiem sociālajā jomā, lai rastu jaunas idejas, kā risināt aktuālās problēmas. 17. un 18. oktobrī Polijas pilsētā Krakovā Eiropas platformas cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību pirmajā konvencijā, kurā piedalīsies arī ieinteresētās personas no Eiropas, politikas veidotāji, NVO pārstāvji, zinātnieki un valstu eksperti, tiks rūpīgi pārskatīti dalībvalstu nabadzības samazināšanas mērķi un to sasniegšanā panāktais progress. Kopā mēs izstrādāsim ieteikumus par to, kādi pasākumi jāveic vairākās jomās: attiecībā uz ģimenēm un bērniem, jauniešiem, veciem cilvēkiem, neaizsargātām grupām un reģionālo un vietējo iestāžu rīcību. Mēs cieši sadarbosimies ar valstu pārstāvjiem, lai šos ieteikumus īstenotu. Tas ir vajadzīgs, jo vēl ir daudz jāpaveic, lai līdz 2020. gadam palīdzētu no nabadzības izkļūt vismaz 20 miljoniem cilvēku. Virsmērķis ir pārliecinoši pierādīt, ka cīņa pret nabadzību ir Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna daļa. Cilvēki, kurus apdraud nabadzība vai sociālā atstumtība, ir ne tikai vērtīgi sabiedrības locekļi, bet arī svarīgs resurss. Bez viņiem mēs nesasniegsim Eiropas nodarbinātības, izglītības un nabadzības samazināšanas mērķus. Sarežģītā ekonomiskā situācija nedrīkst kavēt mūsu centienus cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību. Šo problēmu ilgtermiņa ietekme ir pārāk liela.