Viņš uzsver - lai arī rūpīgi iepazinies ar plānu, tā analītiskajā daļā "nevarēju ieraudzīt domes deputātu, Būvvaldes, vides aizsardzības un citu dienestu amatpersonu nostādnes un prasības projekta autoriem par iespējamajiem attīstības virzieniem, par problēmām, kuras vajadzētu risināt jaunajam projektam"."Ja būtu konkrēti pateikts, ka nedrīkst līst dabas pamatnēs, tad droši vien nebūtu šo absurdo priekšlikumu par betonētām promenādēm pludmalē, par daudzstāvu apbūvi kāpās un vēsturiskās apbūves vietās," piebilst arhitekts.Alksnis norāda, ka Jūrmala kā kūrorts mirst un nefunkcionē atbilstoši kūrorta mērķiem un prasībām. Lai šo problēmu risinātu, Saeimai būtu jārada likums par Latvijas kūrortiem. "Jāpanāk valsts atbalsts nacionālo kūrorta vērtību saglabāšanai un racionālai to izmantošanai. Jālauž privatizācijas līgums ar "Ominasis Latvia", jo tas nav izpildīts. Tāpat jālauž līgums ar minerālūdens dziļurbumu un dūņu lauku privatizētājiem, jāsaprot, ka kūrorts Ķemeros var atdzimt tikai tad, ja sāks strādāt jauna kūrorta poliklīnika," nepieciešamās izmaiņas uzskaita arhitekts."Žēl, ka esam bijuši tik tuvredzīgi, ka vērtības, kas mums piederējušas, aizlaižam pa roku galam - ar to domāju Eižena Laubes projektēto balto kuģi - Ķemeru sanatoriju. Bet tajā pašā laikā no valsts budžeta investējam, manuprāt, apšaubāmajā Birkerta betona kalnā, ko nezin kāpēc dēvē par gaismas pili," viņš pauž sašutumu, vienlaikus uzsverot - kļūda attiecībā uz Ķemeriem vēl ir labojama: Ķemeru sanatorijai jākļūst par valsts akciju sabiedrību, kā tas bija līdz 1940.gadam, kur daļa akciju atbilstoši ieguldījumam varētu piederēt arī SIA "Ominasis Latvia". Tomēr nacionālajām vērtībām jāpieder valstij.Savukārt, lai maksimāli izmantotu Jūrmalas dabas vērtības, arī Lielupes-Dubultu zonā būtu nepieciešama kūrorta poliklīnika. "Tās iespējamā atrašanās vieta jānosaka jaunajā projektā. 1971.gada ģenerālplānā tā bija paredzēta Dzintaros, bet tagad tajā vietā uzceltas dzīvojamās ēkas," norāda Alksnis.Tā kā strīdu par SIA "Grupa 93" piedāvāto pilsētas attīstības koncepciju ir ļoti daudz, tā sabiedriskā apspriešana ir pagarināta līdz 17.martam.
Arhitekts: Jūrmala kā kūrorts mirst
Jūrmala kā kurorts patlaban mirst un nefunkcionē, un arī jaunajā pilsētas attīstības koncepcijā nav skatījuma par problēmām, kuras vajadzētu risināt, trešdien publicētā intervijā laikrakstā "Neatkarīgā" norāda bijušais Jūrmalas mērs Leonīds Alksnis, kurš divdesmit gadus bijis arī pilsētas galvenais arhitekts.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.