Getliņu vadība norāda - apsaimniekotāja neveiksmes radījuši privātie komersanti, savukārt paši komersanti saka – Getliņi rīko tādus konkursus, lai tajos uzvarētu kāds konkrēts uzņēmums.
Pagājušajā nedēļā milzīgu ažiotāžu izraisīja ziņa - ja arī trešais Getliņu rīkotais konkurss par atkritumu šķirošanas rūpnīcas izveidi izgāzīsies, tad jau vasarā Eiropas Komisija piespriedīs Latvijai maksāt soda naudu 20 tūkstošus eiro dienā. Tā paredzot Eiropas Savienības direktīva.
Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns skarbi kritizēja medijos pausto. Vēlāk ar paziņojumu šajā jautājumā nāca klajā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tās pārstāvis Jurijs Spiridonovs stāsta - direktīva, ar ko komersanti pamatojuši soda sankcijas, ir pasniegta pilnīgi citādā gaismā. Tai esot maza saistība ar Getliņi EKO konkursu. Vēlāk, uzzinot par VARAM paziņojumu, privātie komersanti viens pēc otra atteicās no intervijas ar Latvijas Radio. Vienīgie, kas bija gatavi runāt bija SIA Eko Rīga pārstāvji. Viņi bija arī vieni no tiem, uz kā teiktā pamata tika izplatīta nepatiesā ziņa par lielajām soda sankcijām
Šī situācija tipiski iezīmē sīvo konkurenci, kas valda atkritumu tirgū. 2006. gadā konkursu izsludināja pirmo reizi. Tad Getliņi EKO vienā konkursā ietvēra gan šķirošanas pakalpojumu, gan arī rūpnīcas būvniecību. Taču viņiem kā pārsteigums nāca tas, ka šādus pakalpojumus vienā konkursā pat tehniski apvienot nebija iespējams. Pakalpojumam bija noteikts ierobežots laiks, kas bijis pārāk īss, lai uzbūvētu likuma normām atbilstošu rūpnīcu. Tad Getliņi EKO sludināja otro konkursu. Un šeit viņi tika tālāk, bija pat apstiprināts uzvarētājs atkritumu apsaimniekošanas firma Ekodoktorīna. To atsevišķi mediji dēvēja arī par oligarhu atkritumu firmu, jo Ekodoktorīna, kaut arī netieši, bet saistīta ar Andri Šķēli un Aināru Šleseru. Imants Stirāns nervozi bilst - arī šo konkursu beigās "noairēja". Konkursam tika pārmesta priekšrocība, jo Ekodoktorīna nomāja zemi, uz kuras bija plānots celt rūpnīcu, līdz ar to uzņēmums bija priviliģētākā stāvoklī attiecībā pret pārējiem.
Konkursa rīkotājiem pārmet to, ka pretendentiem atvēlēts pārāk maz laika, lai visu sagatavotu - vien divi mēneši. Tomēr Stirāns akcentē, ka par konkursu bija zināms jau no tā brīža, kad to izsludināja pirmo reizi - pirms septiņiem gadiem. Tomēr komersanta Eko Rīga pārstāvis Māris Simanovičs bilst - šis arguments ir absurds.
Ekodoktorīna vēl neesot izlēmusi, vai piedalīsies, norāda viens no kompānijas īpašniekiem Jānis Vilgerts. Arī viņš prognozē, ka daudz gribētāju nebūs, jo nosacījumi būs grūti izpildāmi, piemēram, ir jāsamaksā miljons latu kā garantija pie līguma slēgšanas. Tomēr tas esot labi, jo izslēdz spekulācijas nākotnē.
Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns saka - projekts ir ļoti nozīmīgs, rūpnīca ir nepieciešama, tomēr, jau pirmo reizi izsludinot konkursu, bijis skaidrs, ka būs sūdzības un centieni konkursu izgāzt. Stirāns saka - ja atkritumu apsaimniekošanas sistēmā nekas nemainīsies, notiks atkritumu kari. Parastos apstākļos konkurence veicina cenu samazināšanos, taču tagad tā darbosies pretējā virzienā. Ja arī šis konkurss beigsies bez rezultāta, Getliņi EKO ķersies pie plāna B, saka Stirāns. Uzņēmumā par to jau esot runāts. Arī Rīgas vicemērs Andris Ameriks pieļauj, ka Getliņi paši būvēs šo rūpnīcu.
Neoficiāli izskanējušas jau vairākas versijas. Runā, ka konkursam pieteiksies arī kompānija RSGA, kas piedalījās iepriekšējo reizi un arī nomāja zemi Getliņos. Tāpat, tiek pieļauts, ka būvniecībā iesaistīsies arī LNK grupa, kas piedalījās arī Dienvidu tilta būvniecībā, kā arī saņem lielus pasūtījumus Rīgas Tirdzniecības ostā.