Kā aģentūru LETA informēja LĀB sabiedrisko attiecību konsultante Dagnija Dižbite-Svarinska, LĀB un "Open" ir vērsušies pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) un virknes ministru, aicinot dekriminalizēt narkotiku lietošanu Latvijā.
Organizāciju izplatītajā paziņojumā pausts, ka šādi Latvija sekotu to valstu piemēram, kas ir pievienojušās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un ANO Narkotiku un noziedzības biroja aicinājumam spert šādu soli. Organizāciju skatījumā, tas pavērtu lielākas iespējas prevencijas pasākumiem pret narkotiku lietošanu, jo atkarīgās personas varētu drošāk runāt par savām problēmām, kā arī "samazinātu sabiedrībā esošo stigmu pret šo iedzīvotāju grupu, jo narkotiku atkarība ir slimība".
LĀB prezidente Ilze Aizsilniece domā, ka šāds solis ļautu ātrāk un efektīvāk identificēt problēmu, lai jaunieši nebaidās par to runāt un vēršas pēc palīdzības. Viņa vērš uzmanību, ka ar katru gadu arvien jaunāki cilvēki lieto narkotikas un mirst no narkotiku pārdozēšanas. Tāpat pēdējos gados esot parādījusies tendence, ka arvien vairāk sievietes lieto narkotikas.
"Statistika ir biedējoša, tāpēc ir pēdējais brīdis sekot citu valstu piemēram un dekriminalizēt nelegālo narkotiku lietošanu, lai cilvēki nebaidās lūgt palīdzību," domā Aizsilniece.
Latvijā esošajā likumdošanā saglabājas kriminālatbildība par narkotiku lietošanu, kas radot "ļoti lielas problēmas, lai atklāti varētu veikt prevencijas darbu narkotiku lietošanas samazināšanai". Īpaši apgrūtinoši esot sniegt nepieciešamo neatliekamo palīdzību un ārstēšanu narkotiku pārdozēšanas gadījumā, norāda organizācijas.
Tāpat, baidoties par kriminālatbildību, netiek savlaicīgi ziņots neatliekamajam medicīnas palīdzības dienestam par pārdozēšanas gadījumiem. Dažkārt pēc veiksmīgas reanimācijas cietušie cenšas aizbēgt no ārstniecības personām, tādējādi gūstot papildus traumas, esot novērojušas organizācijas.
LĀB un "Open" vēstulē klāsta, ka aptuveni 300 miljoni cilvēku visā pasaulē lieto narkotikas, kas atbilst 5,5% pasaules iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Neskatoties uz gadu desmitiem ilgajiem ieguldījumiem, piedāvājuma un pieprasījuma samazināšanas politika ir izrādījusies ierobežota, uzskata organizācijas. Tās lēš, ka aizliedzošai un sodošai narkotiku politikai ir bijusi neproduktīva ietekme, veicinot HIV un C hepatīta pārnešanu, letālu pārdozēšanu, masveida ieslodzījumus un citus cilvēktiesību pārkāpumus un vardarbību narkotiku tirgū.
Organizācijas paziņojumā piesauc 2019.gadā ANO izpilddirektoru padomes apstiprinātu aicinājumu par narkotiku lietošanas un glabāšanas dekriminalizēšanu. Sekojot šim aicinājumam, 2017.gadā aptuveni 20 valstis esot ieviesušas "de iure" dekriminalizāciju vai juridisku regulējumu attiecībā uz vienu vai vairākām iepriekš nelegālām narkotikām.
Iniciatīvu atbalsta parlamentā nepārstāvētā partija "Kustība Par!". Izplatītā paziņojumā partija pauž, ka patlaban spēkā esošais regulējums par kriminālatbildību par narkotiku lietošanu "attur un biedē" cilvēkus vērsties pēc palīdzības, tādēļ netiekot savlaicīgi ziņots mediķiem par ārstēšanās nepieciešamību.
Partijas ieskatā, nelegālo narkotiku lietošanas dekriminalizācija dotu papildu iespējas prevencijas pasākumiem pret narkotiku lietošanu, jo jauniešiem būtu iespēja nebaidoties par kriminālatbildību vērsties pēc palīdzības pie profesionāļiem.
"Statistikas dati liecina, ka ar katru gadu arvien jaunāki cilvēki lieto nelegālās narkotiskās vielas un mirst no narkotiku pārdozēšanas. Veselības ministrijas dati un tendences liecina, ka jauniešu skaits, kuri pamēģinājuši un regulāri lieto narkotikas, pieaug. Jebkuras narkotikas ir pamēģinājuši 27% 15 līdz 16 gadus veci Latvijas skolēni. Vienlaikus pieaug arī to jauniešu skaits, kuri nonāk slimnīcās pēc narkotiku lietošanas. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam ik dienu valstī ir vismaz četri izsaukumi, kas saistīti ar narkotiku pārdozēšanu jauniešu vidū," klāsta Kustība "Par!".
Partija norāda, ka patlaban cilvēkiem ar narkotisko vielu lietošanas atkarībām esot pieejams "ļoti ierobežots un fragmentēts" pakalpojumu klāsts, tāpēc veselības aprūpes nozarē ir jāattīsta nemedikamentozās ārstniecības programmas, jāpaplašana piekļuve medikamentiem, kā arī jāsniedz iespēja saņemt sociālos pakalpojumus ar pierādījumos balstītām metodēm.