Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Ārstus aicinās griezt muguru Rīgai

Septiņu gadu laikā Veselības ministrija (VM), izmaksājot vienreizējus pārcelšanās pabalstus un ikmēneša kompensācijas uzturēšanās izmaksām, plāno reģioniem piesaistīt 1420 mediķu. Pašlaik ārsti galvenokārt izvēlas strādāt Rīgā, turklāt prognozēts, ka 2020. gadā Latvijā 481 ģimenes ārsts būs pensijas vecumā. Ja kāds no galvaspilsētas būs gatavs doties uz laukiem, ministrija viņam papildus gatava maksāt pat divus gadus. Šobrīd gan grūti prognozēt tam efektu, jo nauda bieži nav galvenais iemesls, kāpēc speciālisti neizvēlas reģionus.

60 kilometru tālāk

Kompensācijām līdz 2023. gadam būs pieejami 9,9 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa – Eiropas Sociālā fonda finansējums. Tās plānots izmaksāt tiem, kuri būs gatavi strādāt ģimenes ārstu praksēs, stacionārajās iestādēs, kā arī ambulatorajā psihiatrijā un neatliekamajā palīdzībā ārpus Rīgas. Vienreizējā kompensācija būs piecu mēnešalgu apmērā; lai segtu dzīvokļa īres maksu un citus izdevumus, ik mēnesi VM maksās 200 eiro pirmo gadu, pēc tam vēl pusgadu 70% un atlikušajos sešos mēnešos 30% no šīs summas. Ja speciālists vēlēsies saņemt vienreizējo kompensāciju, viņam pilnas slodzes darbs konkrētajā ārstniecības iestādē būs jāstrādā vismaz piecus gadus.

Finansējuma gan, visticamāk, visiem nepietiks, tāpēc VM apzina ārstniecības iestāžu vajadzības, lai noteiktu prioritāri atbalstāmās specialitātes. Vienlaikus varētu būt arī papildu ierobežojumi, Dienai stāsta VM Investīciju un ES fondu uzraudzības departamenta direktors Jevgeņijs Blaževičs. Piemēram, plānots, ka atbalstu varēs saņemt, ja darbs atradīsies tālāk par 60 kilometriem no Rīgas.


Grūti prognozēt

Īpaši aicinātas atsaukties māsas, to iesaka arī Pasaules Bankas eksperti. Te gan nosacījumi ir nedaudz citādi – atbalstu māsas, ārstu palīgi, vecmātes, fizioterapeiti un ergoterapeiti nevarēs saņemt, ja iepriekš Latvijā jau būs strādājuši. Mērķis ir piesaistīt jaunos mediķus, motivēt atgriezties ārzemēs strādājošos un tos, kuri darbojas ārpus nozares. Pēc Blaževiča teiktā, ir ļoti daudz māsu, kuras savā profesijā nestrādā. To apstiprina arī Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska – tādu ir ap deviņiem tūkstošiem. Vienlaikus viņa šim atbalsta mehānismam neredz pamatojumu, jo reģionos būtībā nav nepieciešamības pēc papildu māsām, situācija Rīgā ir krietni sliktāka, bet risinājumu tam nav. Atsevišķās vietās reģionos māsas pat strādā par palīgu, gaidot, kad būs brīva vakance. Ārpus Rīgas māsu trūkst tikai Jēkabpilī un Ventspilī.

Otra grupa, uz kuru ministrija koncentrējas, ir jaunie speciālisti pēc rezidentūras beigām, ja viņi izvēlēsies strādāt reģionos. Par šiem plāniem gan nav runāts ar pašreizējiem medicīnas studentiem, tāpēc arī Latvijas Medicīnas studentu asociācijas vadītājai Laumai Putniņai ieceri komentēt Dienai ir grūti.

Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 9.marta, numurā!

Top komentāri

vecis
v
pašvaldības nodrošiniet ārstus,māsas ar lētiem īres dzīvokļiem,dienesta auto un būs ārsti un māsas - tas ir vienkārši - BET NEGRIBĀS NEKO DARĪT.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas