Bukletu AM izplata jau vairākus gadus, taču šonedēļ buklets papildināts ar ieteikumiem par to, kā cīnīties ar dezinformāciju un kā sniegt atbalstu valsts aizsardzībai. Tāpat tajā iekļauta informācija par to, kā rīkoties artilērijas apšaudes vai aviācijas uzlidojuma laikā, kā arī ķīmiska vai kodolapdraudējuma gadījumā.
Kodolapdraudējuma gadījumā, ja cilvēks atrodas ārpus telpām, kad notiek detonācija, tad pēc iespējas īsākā laikā jāpaslēpjas no sprādziena aiz visa, kas varētu nodrošināt aizsardzību.
Tāpat ieteicams doties iekšā tuvākajā ēkā un, ja, iespējams, izvēlēties dzelzsbetona vai ķieģeļu ēku. Tādā gadījumā jāizver ēkas logi, nedrīkst vēdināt telpas un izmantot kondicionierus. Ēkā jādodas uz mājas pagrabu, ja tā nav - jāizvairās no augšējiem stāviem un ārsienām. Kodolapdraudējuma gadījumā jārīkojas tāpat kā ķīmiskā uzbrukuma gadījumā - jāatbrīvojas no apģērba, jānomazgā ķermenis ar ziepēm un ūdeni.
Šādā apdraudējumā jāpaliek iekštelpās vismaz 24 stundas, turklāt sakari var būt traucēti, tāpēc jāseko līdzi paziņojumiem radio. "Lieto tikai iepakoto pārtiku, nesmēķē, nelieto ūdeni no atklātām ūdenstilpnēm," teikts bukletā.
Pēdējās dienās atkal aktīvāk izskan bažas, ka Krievija varētu pielietot kodolieročus, jo tā piedzīvot arvien jaunas neveiksmes pret Ukrainu sākta karā, turklāt dažādi analītiķi cilā ļoti dažādas versijas, sākot no iespējas, ka šādus ieročus vērš pret Ukrainu, un beidzot ar varbūtību, ka tos varētu mēģināt vērst pret kādu NATO dalībvalsti, jo alianses valstis aktīvi apgādā Ukrainu ar ieročiem. Piemēram, ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Viljams Bērnss atgādinājis, ka Krievijas militārajā doktrīnā ir "eskalācijas deeskalācijai" princips, kas pieļauj dot pirmo triecienu ar zemas jaudas kodolieroci, lai atgūtu iniciatīvu, ja nevedas konvencionālā konfliktā.
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) sociālajos tīklos paudis vērtējumu, ka Krievija teorētiski varētu mēģināt lietot kodolieročus, karojot ar Ukrainu, "tikai no tā Krievija neko neiegūs". "Tā nevar uzvarēt ne Ukrainu, ne Rietumus. Tikai tuvināt pašu Krieviju totālai atpalicībai," izteicies politiķis.
Savukārt lūgts skaidrot Latvijas drošību pret šāda uzbrukuma riskiem, Pabriks pavēstījis: "Mums nav resursu notriekt jebko, nezinot, kad tas lido, bet pastāv liela iespēja, ka mēs savlaicīgi zināsim, ka krieviem ir tāda vēlme kādam kaut ko uzmest."
Artilērijas un aviācijas triecienu laikā jāslēpjas pagrabos. Ja ēkā nav pagraba vai nevar tajā nokļūt, jāieņem drošu vietu ēkas iekšpusē, bet jāizvairās no logiem, jo stikli var traumēt.
Tāpat šādos triecienos jāievēro "vismaz divu sienu" princips - iekštelpās jāmeklē patvērums vismaz divu sienu attālumā no ārsienas, jo tas sniegs papildu aizsardzību un pasargās no triecienviļņa un šķembām.
Ārpus telpām eksperti iesaka nogulties uz zemes, censties pasargāt galvu, pārvietoties lēnām, lienot pa virsmu, vai īsiem pārskrējieniem uz drošu patvērumu. Tāpat jāmeklē aizsegs no šķembām - aiz automašīnām, ēkām un citiem šķēršļiem.
Ja iespējams, jāmeklē patvērums tuvākajā mājas pagrabā vai mūra ēkā. Savukārt, ja redzams pretinieka lidaparāts, visdrošāk ir slēpties aiz ēkas vai citiem šķēršļiem.
Bukleta jaunākā versija ir pieejama ŠEIT